Bērnudārznieku vecākiem rudens neasociējās ar skaistām lapām vai romantiskām pārdomām miglainos rītos. Bērnudārznieku vecākiem rudens ( un nereti arī ziema un pavasaris) asociējās ar puņķainiem deguniem, nez no kurienes atnākušiem vīrusiem un mūžīgām ‘’slimības lapām’’.

Mūžīgais aplis

Klasiska situācija – mamma nesen atgriezusies darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet nav nostrādājusi ne divas nedēļas, kad darbā nākas ņemt slimības lapu, jo visā bērnudārzā plosās kāds pilnīgi nesaprotams vīruss. Mamma ir nedēļu cītīgi ārstējusi bērnu, atgriežas darbā, viss rit savu gaitu. Pēc trīs nedēļām mazajam ir tādas iesnas, ka bērnudārzam ne tuvumā nevar rādīties. Mamma ņem slimības lapu. Ārstē bērnu. Pēc mēneša situācija atkārtojās. Mamma saprot, ka nevar visu laiku ņemt slimības lapas. Šoreiz ar bērnu paliek tētis. Nākamreiz palīgā tiek saukta vecmāmiņa. Ar milzu precizitāti tiek organizēta slimojošā bērna pieskatīšana. Mammai sāp sirds, ka viņa pati nevar visu laiku veltīt sava mazuļa ārstēšanai. Nākamreiz slimības lapu ņem mamma un jūtās neērti, ka viņai atkal jāņem slimības lapa. Un tā joprojām un tā uz apli…

Ko sev nekādā gadījumā nedrīkst pārmest?

Iepriekš aprakstītais aplis parasti noslēdzās ar to, ka mamma jūtās vainīga, ka vispār bērnu aizsūtījusi uz bērnudārzu. Jūtās vainīga, ka pieviļ darba devēju nemitīgi ņemot slimības lapas, ka nespēj izveidot karjeru, ka nemitīgi ir spiesta lūgt tuvinieku palīdzību, ka nespēj vienmēr būt bērnam blakus, tad, kad tas visvairāk ir nepieciešams… Bet nedrīkst sevī kultivēt šo vainas sajūtu. Mammai jāsaprot, ka lielākā daļa bērnu iet uz bērnudārziem, mammas iet uz darbu, darbinieki ņem slimības lapas un tuvinieki palīdz viens otram. Un jā – lielākā daļa mazo bērnudārza grupiņu audzēkņu slimo. Bieži. Un tā nav mammas vaina.

Varbūt labāk vēl kādu gadu palikt mājās?

Šo jautājumu sev droši vien ir uzdevusi gandrīz katra bērnudārznieka mamma. Tiesa gan – atbildi zina tikai viņa pati. Sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, kādā vecumā bērnam būtu jāuzsāk dārziņa gaitas. Daudzviet Eiropā mazuļi bērnudārzu sāk apmeklēt jau desmit mēnešu vecumā, kamēr citur mammas ar bērnu paliek mājās līdz pat skolas gaitu uzsākšanai. Latvijas likumdošana paredz, ka mammai bērna kopšanas atvaļinājums ilgst līdz mazuļa pusotra gada vecumam. Protams, pienākot šim vecumam, māte pati var lemt -atgriezties darbā vai vēl kādu laiciņu palikt mājās ar bērnu. Vai varbūt plānot vēl kādu mazuli un pāris gadus veltīt kvalitatīvai ģimenes dzīvei. Lai kāds arī šis lēmums nebūtu – mammai nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc viņa izlēmusi darīt tieši tā un ne savādāk.

Vai bērns mazāk slimoto, ja neietu uz bērnudārzu?

Visdrīzāk, ka divgadīgs bērns tiešām slimotu krietni vien mazāk, ja būtu palicis mājās ar mammu. Tomēr jāsaprot vēl kāda lieta – agrāk vai vēlāk bērnam būs jāsocializējas. Un socializēšanās diemžēl sevī ietver arī dalīšanos ar mikrobiem. Tas nozīmē vien to, ka visdrīzāk bērns pirmo laiku slimos arī tad, ja bērnudārza gaitas uzsāks vien četros vai piecos gados. Pirms pieņemt lēmumu par to vai paturēt bērnu ilgāk mājās, noteikti jāsaprot kāds ir pats bērns. Ir bērni, kam jau divos gados ļoti patīk sabiedrība un ir arī tādi, kam vēl piecos svarīgākais būs nemitīgi atrasties blakus mammai. Tāpat arī jāsaprot vai mamma jutīsies finansiāli un morāli komfortabli tik daudzus gadus atrodoties mājās.

Ko vēl es varu darīt lietas labā?

Ja tomēr nolemts, ka mazulis ies dārziņa un mamma atsāks darba gaitas, vispirms ir vienkārši jāpieņem, ka pirmo laiku bērns visdrīzāk slimos bieži. Jāpieņem un viss. Arī saprātīgi darba devēji apzinās, ka māmiņas, kuras tikko atgriezušās no bērna kopšanas atvaļinājuma ‘’slimības lapas’’ ņems bieži. Vislabāk, ja mamma un darba devējs spēj izrunāt šīs lietas. Ļoti iespējams, ka var atrast izeju, kā mamma var paspēt gan parūpēties par apslimušo mazuli, gan paveikt sev uzticētos darba pienākumus. Ja darba devējs sāk mammai piedraudēt ar atlaišanu vai visādi citādi izdarīt spiedienu, jāsaprot, ka pirmkārt, tas nav likumīgi. Un otrkārt- ar šādu darba devēju tāpat visdrīzāk nebūs iespējams ilgstoši veiksmīgi sastrādāties.

Tas pāries

Un noslēgumam neliels mierinājums. Pieredzējuši bērnudārza vadītāji un pediatri zina stāstīt, ka visaktīvāk bērni slimo pirmo pusotru gadu pēc dārziņa gaitu uzsākšanas. Protams, viss atkarīgs no konkrētā bērniņa vispārējā veselības stāvokļa un imunitātes, bet lielākoties ar laiku tiešām paliek vieglāk.

Noderīgi:

Kā mazulim palīdzēt iejusties bērnudārzā?

Kā rīkoties, ja bērnam nepatīk audzinātāja

5 lietas par kurām mātes nepamatoti jūtās vainīgas