Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Kā aģentūru LETA informēja LMZKB valdes priekšsēdētāja Silvija Grosa, biedrība aicina noteikt šādu moratoriju 2025.gadā un tā laikā objektīvi izvērtēt 2022.gadā sākto kultūrvides pārmaiņu sasniegto rezultātu, kā arī sagatavot pamatu līdzsvarotai diskusijai par iespējamām kultūrvides pārmaiņām, ieskaitot arī jaunu piemiņas vietu ierīkošanas nepieciešamību.

Biedrība apgalvo, ka šo ieceri atbalsta arī Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Mākslinieku savienība un Horeogrāfu asociācija.

Biedrība atklātā vēstulē norāda, ka sakarā ar valstiskās neatkarības atgūšanu 1991.gadā Latvijā noritēja "objektīvs, sabiedrībai saprotams un pieņemams process - demontēja publiskajā telpā esošos Ļeņina un citu kompartijas vadoņu pieminekļus, kā arī savus vēsturiskos nosaukumus atguva apdzīvotas vietas, ielas un laukumi".

Savukārt Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iespaidā Saeima 2022.gadā pieņēma likumu, kas vēstīja, ka aizvadītajos 30 neatkarības gadus Latvija sadzīvojusi ar padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, kas beidzot likvidējami. Uzvaras parka piemineklis Pārdaugavā ar tā tuvumā rīkotajām demonstrācijām bija minētā likuma pieņemšanas galvenais iemesls, kas, kā norāda biedrība, bija saprotams. Tam sekoja Ministru kabineta 2022.gadā pieņemtais demontējamo 69 objektu saraksts, kas šādu vietu uzskaitījumu esot papildinājis un noslēdzis.

Tomēr organizācijas uzskata, ka turpmākas rīcībās trūkst konsekvences. Tāpat tās pārliecinātas, ka pieminekļu demontāža tiek izmantota politiskā kapitāla krāšanai 2025.gada pašvaldību vēlēšanām.

"Vēlamies atgādināt, ka šie pieminekļi ir ne tikai pagātnes režīma nospiedumi, bet arī daļa no padomju laika materiālā un arī nemateriālā kultūras mantojuma un okupācijas laika vēstures liecības, kas iesaistāmi vēstures skaidrošanas un aktualizēšanas procesā," norāda LMZKB.

Kā ziņots, plašas diskusijas ir raisījis Rīgas domes lēmums aizvākt rakstnieka Andreja Upīša pieminekli, kuru iecerēts pārzāģēt uz pusēm un tad novietot kādā citā vietā galvaspilsētā. Divās daļās sadalītais piemineklis simbolizēšot Upīša divējādo dabu.