Foto - ekrānuzņēmums no "Facebook"
Kāda sieviete Inita savā "Facebook" profilā publicējusi ļoti atklātu un aizkustinošu stāstu par savu dēlu Kristapu, kurš vēl tikai pirms dažiem gadiem tikai eksistējis, nevis dzīvojis. Bijis narkotisko vielu atkarībā, izkritis pa piektā stāva logu un narkotiku dēļ ticis pie milzīga naudas parāda. Taču šim stāstam ir arī otra puse - Kristapa dzīvē ienāca viņa paša zirgs, un tieši šeit sākas pavisam jauns stāsts.
Inita raksta, ka vēlas padalīties ar šo stāstu un tam piekritis arī Kristaps. Šis ieraksts izpelnījies apbrīnu un paldies vārdus par atklātību, kas motivē citus nekad nepadoties pat tad, kad šķiet, ka dzīvē nekam vairs nav jēgas.
"Kristaps (mans dēls) un viņa lieliskā partnere Carla Cola. Stāsts par dzīvi - par sevis pazaudēšanu un meklēšanu… Par sevis atrašanu - sevī… Par radniecīgu dvēseli, kura klusumam piešķīra skaņas…un pelēkai ikdienai krāsas… Šo publicēju ar Kristapa personisku atļauju.
Pirmais video gan ir filmēts kādus piecus gadus atpakaļ, kad biju pilnībā pazudis atkarību slazdā, bet tomēr, gribēju padalīties, kā apņemšanās un smags darbs var pilnībā mainīt cilvēku.
Piecus gadus atpakaļ biju pavisam apmaldījies šajā pasaulē, biju gandrīz vai visas Mendeļejeva tabulas vielu iespaidā. Toreiz pat iedomāties nevarēju, ka var dzīvot savādāk, tagad, atskatoties atpakaļ, uz to laiku gan saprotu, ka vienkārši nemācēju sadzīvot un tikt galā ar dzīves pārbaudījumiem un izaicinājumiem, no kuriem centos aizmukt, dzīvojot ilūziju pasaulē, ko sniedza destruktīvais dzīves veids.
Bet tad manā dzīvē, dažādu mistisku apstākļu rezultātā, ienāca zirgi, kuri gan ir figurējuši tālā nostūrī tur vienmēr. Zirgi bija manas mammas aizraušanās un mīlestība jau no viņas bērnības, tādēļ, jau, cik sevi atceros, mums vienmēr ir bijis kāds mazāks vai lielāks bariņš ar šiem fantastiskajiem dzīvniekiem.
Bērnībā man šie dzīvnieki ļoti patika. Atceros, vēl pirmskolas vecumā, vienmēr pavadīju laiku ar savu mammu kopā treniņu laukumā un vienmēr nevarēju sagaidīt, kad varēšu arī tikt uz kāda no zirdziņiem pajāt. Tomēr, tad pienāca mans skolas vecums, un, sākot iet skolā, dzīve visu sagrieza kājām gaisā. Dēļ ciemata biedru bullinga "par un ap zirgiem", uzgriezu šiem dzīvniekiem muguru, jo, bērns būdams domāju, ka spēšu no tā tādā veidā aizmukt.
Mājās arī negāja viegli, jo tēvs bija alkoholiķis un agresīvs pret mammu, kas lika noslēgties sevī. Un tad, jau apmēram 12 gadu vecumā, sakās mans atkarību ceļš.Līdz kādiem 17 gadiem gan tas bija tikai alkohols, bet ar laiku jau manā dzīvē ienāca daudz un dažādas citas vielas, kas lika sevi pazaudēt vēl vairāk. Principā, jau no kādu 15 gadu vecuma, dienu dienā biju apreibinājies, un tā līdz 23 gadu vecumam.
Bija gan brīdis, kad biju sācis savu patstāvīgu dzīvi un biju izvācies no vecāku mājām, lai sāktu dzīvot atsevišķi, tomēr, tas bija arī laiks, kad manā dzīvē sāka figurēt arī spēcīgākas vielas kā tikai alkohols un zālīte. Dēļ tā iekūlos lielos parādos un pēc pāris gadiem atgriezos vecāku mājā. Šis bija ļoti smags laiks, jo biju pazaudējis visu- dzīvokli, darbu un sevi, bet biju ieguvis vairāku tūkstošu lielus parādus.
Piedevām biju paspējis reibuma stāvoklī izkrist pa piektā stāva logu, salaužot lielu daļu savu kaulu.
Tomēr, pēc visa piedzīvotā, manī sāka mosties apziņa, ka dzīve ir kas vairāk, kā tikai ciešanu ieleja, dēļ kā sāku cīņu ar savu ēnu, kurai baidījos lūkoties virsū pat ar acu kaktiņu. P.S. šis bija arī laiks, kad nomira mans tēvs. Nezinādams, kur iet, ko darīt, sāku mammai palīdzēt darbos ar zirgiem. Sākumā gan gāja grūti, jo spēju tikai kaut ko padarīt uz īsu brīdi, jo depresīvais stāvoklis lika par sevi manīt. Piedevām, mani bija bail no šiem dzīvniekiem - zirgiem, kad biju jau pieaudzis.
Bija pagājis kāds laiks, un arī es pats lēnām sāku atkal izrādīt interesi par jāšanu. Sākumā gan jāju ļoti reti, bet iemācoties arvien jaunas lietas, kuras man izraisīja arvien lielāku interesi un vēlmi arī pamēģināt piedalīties sacensībās.
Biju kādu gadu jau nodarbojies ar jāšanu regulārāk, kad nolēmu nopirkt arī savu zirgu, lai patiešām varētu izbaudīt šis fantastiskās partnerattiecības.
Ir vairāki video, kuros var redzēt manu un Carlas progresu pusotra gada laikā. Ar Carlu sakumā man gāja ļoti grūti, jo, kad viņu nopirkām, viņa bija apmācīta auļošanai hipodromā. Man kā pilnīgam iesācējam, šis bija liels izaicinājums, lai sagatavotu viņu un sevi konkūra sacensībām. Bet lēnām sākam atrast kopīgu valodu, un mūsu sadarbība sāka tikai augt." - šāds ieraksts lasāms Initas "Facebook" profilā, kam pievienoti arī vairāki video fragmenti, kuros Kristaps redzams ar savu Carlu.
Foto - ekrānuzņēmums no "Facebook"