2024. gads iekšpolitikā skarbi izgaismojis ilgstoši uzkrātās, varas partiju pieļautās problēmas daudzās jomās tik ļoti, ka 360 Ziņu pieaicinātais sociologs Arnis Kaktiņš lieto vārdus “katastrofa” un “traģēdija”, raksturojot kurp politiķi noveduši Latviju. Sevišķi skarbi izteikumi ir par pieļauto valsts budžeta deficītu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. 360 Ziņu žurnālistam Aināram Leijējam politisko procesu vērtētājs Kaktiņš izteica bažas, ka naudas neuzkrāšana, bet “nodedzināšana” padara Latviju vāju potenciālās krīzes priekšā. Vienlaikus, 360 Ziņas lūdza Ministru prezidenti sarindot TOP7 svarīgākos darbus 2024. gadā kā valdības veikumu, bet iepretim – sociologa Arņa Kaktiņa vērtējums.

Šis gads iekšpolitikas jomā bijis krāsains – valdība saņēmusi ne vienu vien skarbu vārdu.

Arnis Kaktiņš, sociologs, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: “Mums nav jēgpilnas valsts pārvaldes, to es redzu katru nedēļu ziņu virsrakstos: "Ak, mans Dievs, kas sastrādāts?! Šķiet nav bijusi kāda nedēļu, kur nebūtu sastrādāta katastrofa."

Ko tieši ar to Kaktiņš domājis, uzzināsiet turpinājumā, bet vispirms dodam iespēju izteikties kritizētajai pusei.

Lai noskaidrotu pašu politikas veidotāju redzējumu par izdarītajiem labajiem darbiem, līdz šim nozīmīgāko paveikto, Ministru prezidentes pārstāvjiem vaicājām par 2024. gada TOP7 svarīgākajiem notikumiem.

Siliņa izceļ šādas lietas – līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšana pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita; Mājokļu pieejamības atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem un papildu atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvēšanai; Radīta jauna ekonomikas izaugsmes stratēģija, cerot, ka nākošo desmit gadu laikā izdosies dubultot iekšzemes kopproduktu; Panākts vēsturiski lielākais naudas pieaugums veselības aprūpei, zemākas cenas zālēm; Pieņemtās nodokļu izmaiņas ļaus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem saņemt mazliet lielāku algu. Pirmajā vietā premjere Siliņa 360 Ziņu topā par savu svarīgāko darbu šogad nosauc ieguldījumus iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā ar bruņoto spēku spēju attīstīšanu un austrumu robežas stiprināšanu.

Sociologam Arnim Kaktiņam ir ko šoreiz teikt:

"Vienkārši es jau ilgstoši nopietni nespēju skatīties uz šīm frāzēm, solījumiem, apgalvojumiem!"

Šis gads politikā – kā patiesības spogulis ilgstoši uzkrātajām, varas partiju pieļautajām problēmām daudzās jomās.

"Lai kurā virzienā neskatītos, ir lielāks vai mazāks "Rail Baltic(a)s". Un kas šeit ir [domāts ar] "Rail Balticu"? Tā ir traģēdija, tā ir katastrofa, tas ir pilnīgs jēgas zudums. Mēs redzam, ka ir radīti kaut kādi bezjēdzīgi birokrātiski mehānismi, kur visi tie zobrati naski griežas, griežas," piebilst Kaktiņš.

Tā kā informācijas troksnis politikā šogad bijis liels, Kaktiņš atturējās izveidot savu top7. Tāpēc to izdarīja ziņneši.

Septītajā vietā – viena no vēsturiski zemākajām vēlētāju aktivitātēm Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Lai arī 80% likumus Latvijā ietekmē Brisele, balsot devās tikai 34%. Šajā saukumā Latvijai par vienu deputāta vietu vairāk – kopā nu ir deviņi.

Sestajā vietā – nesmukumi, kas šogad sāka velties pār Tatjanu Ždanoku. Līdz ar netikšanu Eiropas parlamentā un deputātes imunitātes zaudēšanu, pret viņu šogad ierosināts kriminālprocess par iespējamu sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem. Pie Ždanokas kratīšanu veica Valsts drošības dienests.

Piektajā vietā – finanšu izšķērdības dēļ Saeima jūnijā atlaida Rēzeknes pilsētas domi. To līdz pašvaldību velēšanām vada valsts iecelta pagaidu administrācija.

Ceturtajā vietā – teju ar skandālu šogad no amata aizgāja galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Premjere Evika Siliņa viņu pazemināja amatā par it kā vainīgu ex premjera Krišjāņa Kariņa dārgo privātavio reisu lietā.
Citskovskis, savukārt, pret viņu ierosināto disciplinārlietu uztvēra kā politisko atriebību, jo viņš neesot pakļāvies spiedienam melot lidojumu izmeklēšanas komisijā, lai it kā attaisnotu Kariņa biroju. Citskovskis vienā no intervijām rezumēja – ja vērsies pret politiskās varas sistēmu, tā tevi samaļ.

Trešajā vietā – sāpīgā "Rail Baltica" sāga.

Satiksmes ministrija iepriekšējos gados slēpusi patiesās izmaksas “Rail Baltica” projektam – secināts parlamentārajā izmeklēšanā.
Arnis Kaktiņš šo labprāt arī komentē:""Rail Baltica" "keiss" ir ļoti krāšņs. Viņš burtiski spilgtā, simboliskā veidā parāda, kādā stāvoklī, kādā stadijā šobrīd atrodas Latvijas valsts un administratīvā un politiskā elite, kur mēs redzam, ka tas ir finišs, tas ir pilnīgs bankrots."

Otrajā vietā – sāgas "Rail Baltica" turpinājums.

Saeimas opozīcija panāca, ka izveido parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai rastu vainīgos un apzinātu pieļautās kļūdas. Deputāti pratināja pat bijušos premjerus un ministrus.

"Nu es teiktu parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tā retā reize, kad mēs redzam, ka tam visam tiešām ir bijusi kaut kāda jēga. Viņa ļoti būtiskas lietas, tā teikt, no ēnām ir izvilkuši gaismā. Protams, publika, ieskaitot mani, ir vienkārši šausmās no tā visa, kas tur ir, bet nu, nu ļoti labi – tādā ziņā, ka jo ātrāk šīs patiesības nāk gaisā, jo ātrāk ir iespējas pieņemt kādus adekvātus lēmumus," skaidro sociologs.

Politiskā topa pirmajā vietā – nākamā gada valsts budžets. Varas partijas to izveidojušas tā, ka valsts parāds draud palielināties par 1,3 miljardiem eiro.
Arnis Kaktiņš jauno budžeta deficītu dēvē kā šaušalīgu: "Paskatīsimies budžeta deficītu – tas vienkārši ir vairāk nekā liels, vienkārši šaušalīgs. Mēs redzam, ka tagad, kad ir miera laiki, kad vajadzētu vākt uzkrājumus, mēs ar paātrinājumu dedzinām nost to, kas ir nepieciešams krīzes laikiem. Tad jautājums, kas tad būs, kad pienāks krīze? Tad ir beigas, tad ir finišs, tad Otrā Republika vienkārši izbeidzās."

Valsts budžets radījis nesaskaņas pašā “Jaunajā Vienotībā”, Krišjānim Kariņam lemjot pat atkāpties no partijas valdes. Kariņš par kļūdu sauc kapitāla pieauguma nodokļa celšanu līdz 25% un nākotnes pensiju uzkrājumu samazināšanu. Tikmēr 360 Ziņu uzrunātais sociologs Arnis Kaktiņš par visu varas partiju rīcību šogad ir tik skarbs, ka politiķi mūs vedot, citējot, neizdevušās valsts virzienā.