Kādā piemājas dārzā Cēsīs konstatēta bakteriālā iedega, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo teritoriju.

Bakteriālās iedegas saimniekaugu, piemēram, bumbieres, ābeles, pīlādži, klintenes un citu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām ir aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas, kā arī ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.

VAAD lēmums stājas spēkā nekavējoties un var apstrīdēt viena mēneša laikā, iesniedzot iesniegumu dienestā.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.

Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.