Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Deputāti vērtēs ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās saistītos grozījumus

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās saistītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kurus virzījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS) iepriekš norādījis, ka likumam jābūt apstiprinātam aprīlī, lai maijā ģimnāzijas varētu rīkot iestājpārbaudījumus.

Tāpēc deputāti Normunds Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Atis Deksnis (AS), Juris Viļums (AS) un Agnese Krasta (JV) rosināja šos grozījumus iekļaut šodienas Saeimas darba kārtībā.

Likumprojekts dos atļauju rīkot iestājeksāmenus šogad, taču sākotnēji par šiem grozījumiem radās bažas daļā sabiedrības, jo to formulējums arī paredz no 2024.gada liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Ņemot vērā šīs bažas, Saeima pagājušajā nedēļā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Taču par šādu lēmumu neizpratnē bija Saeimas Izglītības komisija un IZM, kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu virzības radīs pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums liegšot šogad rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.

Tagad publiski izskan vēlme diskusijās likumprojektā rast risinājumu attiecībā uz iestājeksāmenu ģimnāzijās organizēšanas iespējām no 2024.gada. Likumprojekts ļauj rīkot iestājeksāmenus šogad.

Izglītības komisijas deputāti iepriekš vienojās skatīt likumprojektu komisijā pirms pirmā lasījuma nākamnedēļ, 12.aprīlī, uzklausot IZM pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās puses. Plānots, ka jautājumu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā pirmajā lasījumā Saeima skatīs 20.aprīlī.

Likumprojektā plānots noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu IZM vēlas ieviest, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās izglītības programmā.

Iecerēts, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpos kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Tāpat plānots likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šādā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības iestādēm jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās izglītības likumā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.

Pagaidām likumprojektā paredzēts, ka 2023.gada 1.septembrī stātos spēkā jau pašlaik likumā esošā norma, ka mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

Par šo normu paredzēts turpināt diskusijas, tāpēc nav izslēgts, ka likumprojekta izskatīšanas laikā tā tiks mainīta vai precizēta.

Vispārējās izglītības likuma grozījumos plānots noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.

Likumprojekta mērķis ir arī noteikt izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka likumprojektā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, lai bērniem un skolēniem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi nodrošināmi katrā izglītības programmā.

Valsts kontroles revīzijas "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" ziņojumā tika analizēti desmit izglītības iestāžu internāti - sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu, par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības iestāžu pārstāvji.

Tomēr Valsts kontroles ieskatā bērnam, nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.

IZM norāda, ka patlaban nav neviena izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības.

Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, un citu jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem skolēniem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.

Likumprojektā paredzēts grozīt tiesību normas, nosakot, ka par vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību, ja viņš nav ieguvis vērtējumu gadā kādā no izglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem, nav ieguvis vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja skolēns valdības noteiktajā kārtībā atbrīvots no valsts pārbaudījumiem, vai, ja vērtējums divos vai vairākos izglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas