Pirms astoņām nedēļām “Zaļi maldināts?” iesākām ar pārtiku un tagad ar pārtiku arī noslēdzam. Gluži kā normālā dienā, kas sākas ar brokastīm un beidzas ar naksniņām. Šoreiz uzmanības fokusā – dzīvnieku izcelsmes produkti un to vegānās alternatīvas.
Viss nav tik viennozīmīgi
Lai kā arī gribētos pilnīgi drošu ceļvedi, kas pateiktu “šis produkts labs, bet tas slikts”, tāda nav. Viss atkarīgs no detaļām. Kopumā gaļas patēriņš rada daudz lielāku ietekmi uz vidi nekā augu valsts alternatīvas. Galvenokārt tāpēc, ka, lai izaudzētu vienu lopiņu, tas visu laiku jābaro. Līdz ar to resursi nepieciešami ne tikai lopiņam, bet arī barības audzēšanai, un no šāda viedokļa videi labāk būtu pašiem apēst so barību. Tiesa, ne vienmēr lopiem piemērota barība ir piemērota arī cilvēkam.
Arī gaļa var būt videi draudzīgāka un kaitīgāka. No Latvijā iecienītajām izvēlēm vismazāko ietekmi uz vidi atstāj vistas gaļa, bet vislielāko – liellopa gaļa. Cūkgaļa ir kaut kur pa vidu. Liellops pa abiem galiem izdala metānu, kas ir spēcīga siltumnīčas efekta gāze – tas ir slikti. Bet, ja tas ganās pļavā un dabīgi “pļāvis” visas zāles un puķes, tas rūpējas par bioloģisko daudzveidību un pļavu saglabāšanu.
No vienas puses par ilgtspējīgu izvēli tiek uzskatīta dzīvnieku labturības uzlabošana, bet no otras puses – klimata pārmaiņu mazināšana. Tas ir paradoksāli, jo tajos gadījumos, kad dzīvniekam tiek atvēlēta plašāka teritorija un tam tiek dots ilgāks laiks baudīt dzīvi, tas neizbēgami izmantos vairāk vides resursu un radīs lielāku piesārnojumu.
Zivis plāta muti
Latvijā cilvēki no zivju vitrīnām vislabprātāk ņem lasi, siļķi, reņģi, brētliņu un īpaši negrib eksperimentēt. Taču vajadzētu! Jo Latvijas ezeri un upes ir gana pilni ar vietējām zivīm, kuru resursi nav pārzvejoti un kuru ieguve neatstāj graujošu iespaidu uz ekosistēmu. Taču zuti gan nevajadzētu izvēlēties nekad – tas ir uz izmiršanas robežās. To nav iespējams mākslīgi pavairot. Arī tad, ja tas skaitās kādā Latvijas ezerā dzīvojis zutis, tas ir dzimis Sargasu jūrā, pēc tam notverts un atgādāts uz attiecīgo ezeru.
Labā ziņa, ka ir rīks, kas palīdz atpazīt zivis, kuru resursi nav noplicināti un kuru ieguves metodes nesagrauj ekosistēmu. Šādas zivis un jūras veltes var atpazīt pēc Marine Stewardship Council (MSC) un Aquaculture Stewardship Council (ASC) sertifikātiem.
MSC sertifikāts liecina par ilgtspējīgu zveju, bet ASC sertifikāts – par ilgtspējīgu audzēšanu audzētavās.
Šobrīd palēnām attīstās arī vegāniskās zivju alternatīvas. Ļoti iespējams, ka šie pirmie soļi patiesībā atstāj uz vidi lielāku ietekmi nekā vienkārša zivs ieguve, bet to varētu uzskatīt par normālu jaunas nozares pazīmi. Zintātne un ražošana attīstīsies līdz ar pieaugošu pieprasījumu, kas palīdzēs resursus izmantot efektīvāk.
Vai augs var dot pienu?
Veikalos līdzās govs pienam nu jau ir arī diezgan liela augu dzērienu izvēle. Tieši tā – nevis augu pieni, bet augu dzērieni. Ja sarunavalodā mēs auzu, sojas, rīsu vai mandeļu dzērienus mēdzam saukt par pieniem, tad oficiāli tā nedrīkst darīt. Šos dzērienus cilvēki izvēlas vai nu veselības dēļ (piemēram, laktozes nepanesamība), vai vides iemeslu dēļ. Augu dzērienu ražošanas ietekme uz vidi ir mazāka nekā tā ir govs pienam.
Arī augu dzērienu konkurencē ir labākie un sliktākie spēlētāji. Vislielāko ietekmi uz vidi atstāj mandeļu piens, bet mazākā ietekme varētu slēpties auzu dzēriena paciņās.
Izvēlētos govs pienu, būtu vērts uzmanīgi papētīt ražotājvalsti, jo veikalu plauktos pieejami citu valstu piena produkti, kas mēģina izlikties par latviešiem. Latvijā ir pietiekoši daudz piena produktu ražotāju, lai būtu, no kā izvēlēties. To pašu šobrīd diemžēl nevar teikt par augu dzērieniem. Šobrīd augu piena alternatīvas Latvijā neražo.
Gan govs piena, gan augu dzērienu plauktos iespējams atrast iepakojumus ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Tos tad varētu uzskatīt par videi draudzīgākajiem produktiem.
Taču, ejot iepirkties, vienmēr jāatceras, ka videi visdraudzīgākā izvēle būs nevis izvēle starp gaļu un soju vai starp govs pienu un auzu dzērienu, vai starp sieru un tofu, vai starp audzētu lasi un printētu lasi. Videi draudzīgākā izvēle būs paņemt tik daudz, cik apēdīsi, jo neviens ēdiens nav videi nedraudzīgāks kā tas, kas tiek izmests miskastē.
Vairāk skaties:
Alise Mankus un Māra Upmane-Holšteina Foto:1188play ekrānšāviņš