Kārtējais gads un kārtējais budžets. Trīs dienas un pāris spicāku salīdzinājumu vēlāk, gandrīz simt deputātu panākuši vienošanos par to, kā dzīvosim 2025. gadā. Simtiem priekšlikumu no opozīcijas partijām, kam sekoja simtiem balsojumu “atturas”, kas parāda vien to, cik ļoti budžeta jautājumā deputāti bija spiesti balsot pēc partiju vienošanās, nevis personīgās pārliecības.

Jāpiekrīt finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), kurš noslēguma runā uzteica Jāņa Vitenberga (NA) pienesumu, iesaistoties trīs dienu debatēs. Arī man radās sajūta, ka Vitenberga kungs tiešām turēja rūpi par savām un partijas iniciatīvām, kā arī spēja visā birokrātiskajā mašinērijā iepīt kādu labu frāzi, lai arī žurnālistiem nebūtu tik skumīgi (“pierobežā žogs pliks kā celis”, “no atbildības mūk kā vampīri no ķiplokiem”, “priecīgs būs gan trīspirkstu dzenis, gan iedzīvotājs Latgalē”). Vienubrīd pat šķita, ka debašu karstākajā punktā, ap priekšlikumu nr. 295, Vitenbergs ar zālē kliedzošajiem deputātiem sakausies.

Budžeta pieņemšanā neizpalika arī citi interesanti izteikumi un nianses. Pirmajā dienā no tribīnes plaši apspriesti ministru e-pasti Vitenberga sievai, citēts Imants Ziedonis, savukārt trešajā dienā īpaša uzmanība pievērsta Jāņa Reira (JV) pie durvīm klauvējošajam pensijas vecumam. Tomēr kopsavilkumā jāteic, ka pats debašu un lēmumu pieņemšanas process šogad bija garlaicīgs. Nesaprotu tos, kuri šogad Saeimas darbā saskatīja “viedokļu krustceles” un “plēšanos”. Vienīgie negaidītie pavērsieni bija Krišjāņa Kariņa atkāpšanās no “Jaunās Vienotības” vadības un atbalstītais opozīcijas priekšlikums piešķirt līdzekļus pensionāru biedrībai “Krona”, ko paši deputāti debatēs daiļrunīgi sauca par “9. maija svinētājiem”.

53 – “par”, 34 – “pret”. Par ko nobalsots?

Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards. Tas nozīmē, ka valstiskā mērogā turpināsim dzīvot uz parāda. Turklāt uz tāda parāda, kas ir pavisam tuvu Eiropas Komisijas uzraudzītajam Māstrihtas 3% deficīta kritērijam. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo, ja tiek pārkāpts 3% koeficienta slieksnis, Eiropas Komisija var iedarbināt pārmērīga budžeta deficīta procedūru, kas valstij nozīmētu nepieciešamību būtiski ierobežot tēriņus, tostarp iespējams arī uz iedzīvotāju rēķina.

Kā izskanējis jau simtiem reižu, nākamā gada prioritāte ir drošība. Tai piešķirti vairāk nekā 10% no kopējā pīrāga. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 30% ierasti novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Tomēr, lai arī nauda sadalīta, aicinu ikvienu paturēt prātā visas tās iniciatīvas, kas palikušas aiz strīpas – nauda ceļiem, veselībai, jaunajiem vecākiem un sabiedrībā mazāk aizsargātajām grupām.

Ne tikai budžets, bet arī nodokļu izmaiņas

No nākamā gada paredzams ienākumu pieaugums lielākajai daļai sabiedrības. To sekmēs kā minimālās algas kāpums, tā arī fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana. Arī pensijām piemēros neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā. Pieaugs arī strādājošo vecāku pabalsts. Lieliski piemēri izmaiņām iedzīvotāju maciņos atrodami Finanšu ministrijas vietnē.

Ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi ir valsts darbības galvenais finansēšanas avots, par tiem var domāt kā par zupas katlu, kam vienmēr jābūt pilnam. Ja ar izmaiņām darba spēka nodokļos katlā iztrūkst kāda bļodiņa zupas, to nepieciešams pagarināt. No nākamā gada Latvijas nodokļu zupa tiks pagarināta ar solidaritātes nodokli bankām, viena procentpunkta iemaksu pārnešanu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, kā arī akcīzes nodokļa kāpumu naftas gāzei, degvielai un dabasgāzei.