Trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētajā stratēģijā ir iekļauts saraksts ar 30 konkrētiem pasākumiem, kas, kā teikts stratēģijā, ES dalībvalstīm jāievieš, lai uzlabotu gatavību potenciālām krīzēm, sākot no dabas katastrofām un rūpnieciskām avārijām līdz ļaunprātīgiem kiberuzbrukumiem vai militārajiem uzbrukumiem, raksta "Euronews".

"Jaunā realitāte prasa jaunu sagatavotības līmeni Eiropā," sacīja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. "Mūsu iedzīvotājiem, dalībvalstīm un uzņēmumiem ir vajadzīgi pareizie instrumenti, lai varētu rīkoties gan krīžu novēršanai, gan ātrai reaģēšanai, ja notiek krīze."

Papildus tam, ka "sabiedrība tiek mudināta veikt praktiskus pasākumus, piemēram, izveidot vismaz 72 stundu pirmās nepieciešamības krājumus", EK ierosina izveidot "ES krīzes centru", lai koordinētu pārrobežu reaģēšanas pasākumus, raksta "Financial Times".

EK arī aicina lielāku "svarīgāko iekārtu un materiālu" daudzumu un veikt pasākumus, lai konflikta vai katastrofas gadījumā nodrošinātu nepārtrauktu tādu pakalpojumu sniegšanu kā veselības aprūpe, ūdensapgāde un telekomunikācijas.

"EK plāna mērķis ir saskaņot vadlīnijas visās 27 dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka "ikvienam ir pieejama sava veida rokasgrāmata, kā rīkoties, kad atskanēs sirēnas", anonīmi sacījusi augsta ranga ES amatpersona.

Pēdējās nedēļās Brisele jau ir ierosinājusi priekšlikumus, lai palielinātu kritiski svarīgu medikamentu un minerālvielu krājumu veidošanu, kas ir dalībvalstu kompetencē. Par vienu no galvenajām prioritātēm ir atzīta arī sadarbības uzlabošana starp civilajām un militārajām iestādēm krīzes gadījumā.