Šā gada laikā bezdarbs varētu samazināties, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece pauž, ka, spītējot nelielam kritumam ekonomikā, darba tirgus pērn saglabājās diezgan spēcīgs. To raksturo zems bezdarbs un diezgan stabila nodarbinātība. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis pērn bija 6,5%. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, un salīdzinājumam - pēdējo desmit gadu laikā bezdarbs Latvijā vidēji ir bijis augstāks nekā pērn, proti, 8,5%, atzīmē "Swedbank" pārstāve.

"Tomēr ekonomikas vārgums gada laikā arvien vairāk atspoguļojās arī darba tirgus statistikā - gan bezdarba kāpumā, gan nodarbināto skaita kritumā," pauž Buceniece norādot, ka ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis pieauga līdz 6,8%, decembrī sasniedzot 7,1%.

"Swedbank" ekonomiste vērš uzmanību, ka darba tirgus atslābumu var vērot arī aptauju datos. Eiropas Komisijas dati liecina, ka darbaspēka trūkums mazinās. Ja gada sākumā tas bija aktuāls izaicinājums aptuveni 20% Latvijas uzņēmumu, tad gada beigās tie bija 16%. Uzņēmumu plāni par strādājošo skaita izmaiņām pērn lielākoties ir bijuši ar pavisam nelielu tendenci par labu darbinieku skaita mazināšanai. To galvenokārt noteica pesimisms ražojošajās nozarēs, kamēr mazumtirgotāji un citu pakalpojumu sniedzēji bija mazliet optimistiskāki par darba kolektīva paplašināšanu, atzīmē Buceniece, kura arī vērš uzmanību, ka atšķirīgie nozaru noskaņojumi parādās nodarbināto skaita pārmaiņās.

"Swedbank" pārstāve skaidro, ka darba tirgus rādītājus ietekmē ne tikai ekonomiskā aktivitāte, bet arī demogrāfiskās norises. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences turpina uzturēt zināmu spriedzi darba tirgū un ierobežo bezdarba kāpumu ekonomikai grūtākos laikos.

Buceniece norāda, ka daudzviet Eiropā, zināmā mērā arī pie mums, vērojama kvalificēta darbaspēka pieturēšana, bažījoties, ka vēlāk, kad atjaunosies pieprasījums, darba rokas būs grūti atrast. Ņemot vērā šos faktorus un prognozes par ekonomikas izaugsmes atgriešanos šogad, sagaidām, ka bezdarba kāpums saglabāsies neliels un drīz apstāsies, pauž bankas pārstāve.

Piesardzīgu optimismu rada arī darba devēju nodarbinātības gaidas, kas janvārī ir šķietami uzlabojušās, pateicoties pakalpojumu nozarēm, atzīmē "Swedbank" ekonomiste. Ņemot vērā provizoriskos datus par faktisko un reģistrēto bezdarbu, prognozējam, ka faktiskais bezdarba līmenis gada sākumā saglabāsies ap 7%. Tas stabilizēsies pavasarī un lēnām saruks gada otrajā pusē. Gadā vidēji bezdarba līmenis būs ap 6,6-6,7%, bet gada beigās ap 6,3%. Savukārt nodarbināto skaits šogad kopumā saglabāsies teju nemainīgs, prognozē "Swedbank" pārstāve.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka bezdarbs Latvijā saglabājas vēsturiski zemā līmenī, tomēr aizvadītā gada vājās ekonomikas izaugsmes un nelielā ekonomikas krituma ietekme jūtama arī darba tirgū, un pērnā gada nogalē Latvijā ir nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis.

Bezdarba pieaugums gada nogalē gan ir ierasta sezonāla parādība, kas saistīts ar zemāku aktivitāti būvniecībā un lauksamniecībā, un kopš oktobra par aptuveni 4000 cilvēku ir pieaudzis arī reģistrēto bezdarbnieku skaits. Tomēr ne viss bezdarba kāpums ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo ceturtajā ceturksnī bezdarbs Latvijā bija par 0,1% augstāks nekā pirms gada.

Āboliņš prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad atkal ir gaidāma izaugsme, līdz ar to bažām par plašāku bezdarba pieaugumu šobrīd nav pamata.

"Citadele" ekonomists prognozē, ka bezdarba samazinājums varētu būt pavisam neliels un vidējais bezdarbs Latvijā šogad varētu būt 6,4%.