Drīzumā pieprasījums pēc darbaspēka varētu pieaugt visā Latvijas ekonomikā un bezdarba līmenis lēni slīdēs uz leju, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, lai arī darba tirgū joprojām saglabājas nenoteiktība, atsevišķos rādītājos sāk izpausties pozitīvas tendences, kuras sola darba tirgus straujāku atdzīvošanos šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarba līmenis 2024. gada trešajā ceturksnī ir nedaudz - par 0,2 procentpunktiem - samazinājies pret iepriekšējo ceturksni un bijis 6,7%.

Sabiedriskais sektors turpina nodrošināt stabilu nodarbinātību, skaidro Latvijas Bankas ekonomists. Vislielāko pozitīvo efektu nodarbinātībai sniedz veselības nozare, kuras pakalpojumi nākotnē kļūs arvien svarīgāki iedzīvotāju novecošanas dēļ - aizņemto darbavietu skaits veselībā nepārtraukti pieaug kopš 2022. gada.

Migunovs prognozē, ka tuvākajā nākotnē darbavietu skaita pieaugums sabiedriskajā sektorā var palēnināties, stājoties spēkā algu fonda pieauguma ierobežojumam 2025. gadā. Tas attiecas uz daļu no sabiedriskā sektora, paredz darbaspēka izdevumu konsolidēšanu, kā arī ilgstošo vakanču slēgšanu dažādās valsts institūcijās.

Savukārt privātajā sektorā pēc šī gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem ar salīdzinoši augstu nenoteiktību drīzumā varētu gaidīt straujāku aizņemto darbavietu kāpumu, ņemot vērā, ka noskaņojums darba tirgū par 2024. gada beigām pakāpeniski kļūst pozitīvāks, uzskata Migunovs. Nodarbinātības gaidas oktobrī ievērojami uzlabojās, visām nozarēm pārsniedzot ilgtermiņa vidējo līmeni un norādot, ka drīzumā pieprasījums pēc darbaspēka varētu pieaugt visā Latvijas ekonomikā. Taču Migunovs domā, ka darbavietu skaita būtiskāka palielināšanās privātajā sektorā drīzāk būtu gaidāma vēlāk, kopā ar ārējā pieprasījuma atdzīvošanos.

Uz līdzīgu secinājumu norāda arī tas, ka darba devēji pamazām sāk nolīgt brīvus darbaspēka resursus turpmākām vajadzībām, vai arī pagaidām tos pietur, skaidro Migunovs. Piemēram, pazīmes par darbaspēka pieturēšanu oktobrī ir vērojamas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē, kā arī septembra beigās palielinājās jauno vakanču skaits.

Pagaidām darbaspēka piedāvājuma pusē nav acīmredzamu pozitīvu pārmaiņu, secina Migunovs. Ekonomiskās aktivitātes līmenis darba tirgū tā arī nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni un ir pat nedaudz samazinājies trešajā ceturksnī. Taču, ja nodarbinātības gaidas gada beigām piepildīsies un darba devēji palielinās vakanču skaitu, arī daļa no neaktīvajiem iedzīvotājiem var atgriezties darba tirgū un sākt meklēt sev piemērotākas darbavietas, uzskata Migunovs.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka sarežģītā ekonomiskā situācija un demogrāfiskais slogs turpina atspoguļoties arī darba tirgū. No vienas puses varētu priecēt ziņa par bezdarba kritumu, tomēr no otras puses trešajā ceturksnī ir krities arī nodarbināto skaits.

Zaudējot darba vietu, tiem būtu jāuzrādās darba meklētāju rindās, taču darba meklētāju sarukums tos pārvirza ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kārtā, skaidro Gašpuitis. Daļa tur nonāk uz palikšanu, jo pensionējas vai citu iemeslu dēļ. Daļu iespējams atgriezt darba tirgū, kas ir mūsu visu interesēs. Gašpuitis uzskata, ka no tiem daļa atgriezīsies, kad tam būs atbilstoši apstākļi, iespējas vai motivācija. Taču ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ceturkšņa laikā ir audzis tikai par 3200. Savukārt par 1900 ir sarucis darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, bet no gada sākuma par 5000.

Gašpuitis norāda, ka šīs tendences kļūst arvien spēcīgākas, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Citādi, ekonomiskajai aktivitātei uzlabojoties un sezonālo faktoru ietekmē, bezdarba līmenis lēni slīdēs uz leju. Tādēļ Gašpuitis uzsver, ka būtiskāka uzmanība ir jāpievērš nodarbinātības veicināšanai un noturēšanai. Darba tirgū ienācēju plūsma kļūst arvien vājāka, bet to skaits, kas to pamet, pieaug.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka, lai gan bezdarba dati ir šķietami pozitīvāki, darba tirgū redzama kopējā ekonomikas bremzēšanās. No vienas puses, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis samazinājies no 6,9% otrajā ceturksnī līdz 6,7% gada trešajā ceturksnī. No otras puses, pret pērno gadu novērojams bezdarba līmeņa kāpums par 0,2 procentpunktiem. Turklāt samazinājusies arī nodarbinātība gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret pērno gadu.

Darbaspēka apsekojums rāda, ka samazinājies nodarbināto skaits gan pret pērnā gada trešo ceturksni, gan arī pret šī gada otro ceturksni. Zorgenfreija skaidro, ka samazinājums pret iepriekšējo ceturksni gan bezdarbnieku, gan nodarbināto skaitā nozīmē, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās. Tas noticis gan tādēļ, ka iedzīvotāju skaits samazinās, gan tādēļ, ka vairāk cilvēku kļuvuši ekonomiski neaktīvi.

Zorgenfreijai šķiet, ka izpildījušies plāni, par ko iepriekš ziņoja Eiropas Komisijas apkopotie privātā sektora aptauju rezultāti. Tie šī gada otrajā un trešajā ceturksnī liecināja, ka uzņēmumi darbinieku skaitu tuvākajos mēnešos grasās samazināt.

Vienlaikus ekonomiste atzīst, ka ir arī labā ziņa - jaunākajos oktobra datos iezīmējās pozitīvāki signāli. Kopējās nodarbinātības gaidas jau liecināja par plāniem darbinieku skaitu turēt nemainīgu vai pat nedaudz kāpināt. Zorgenfreija informē, ka būtisks lēciens nodarbinātības gaidās oktobrī bija apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, tomēr viena mēneša dati mēdz būt arī maldinoši. Tikmēr būvniecībā nodarbinātības gaidās ir stabils kāpums jau kopš jūnija, kas varētu liecināt par gatavošanos labākiem laikiem un lielākam pieprasījumam pēc darbiniekiem būvniecības sektorā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) publicē datus par reģistrēto bezdarbu. Tiem ir nedaudz cits tvērums nekā CSP darbaspēka apsekojumam, skaidro ekonomiste. Piemēram, tie attiecas uz iedzīvotājiem līdz 64, nevis līdz 74 gadu vecumam. NVA dati ir agrāk pieejami, un dod ieskatu darba tirgus attīstības virzienā. Oktobrī un novembrī bezdarba rādītāji pazeminājās līdz 5,1%. Tik zems reģistrētais bezdarbs iepriekš redzēts vien pirms lielās finanšu krīzes 2008. gadā. Tas ekonomistei liek cerēt, ka arī faktiskais bezdarba līmenis gada nogalē varētu uzrādīt labākas tendences.

Kopumā "Swedbank" prognozē, ka bezdarbs šogad vidēji (7%) būs augstāks nekā pērn. Lietuvā un Igaunijā bezdarba līmenis tiek prognozēts nedaudz augstāks nekā pie mums - virs 7%. Nākamgad un 2026. gadā "Swedbank" sagaida pakāpenisku bezdarba mazināšanos. Tas tādēļ, ka 2025. gadā banka cer redzēt ekonomikas izaugsmi, kas nodrošinās lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas darba tirgus ir vai nu miera osta vai arī stagnējošs, to var interpretēt dažādi. Darba meklētāju īpatsvars gada laikā pieaudzis no 6,5% līdz 6,7%. Sievietēm tas nav mainījies (5,4%), bet vīriešiem pieaudzis no 7,6% līdz 7,9%. Ekonomists to skaidro tādējādi, ka nozarēs, kur starp strādājošajiem ir liels vīriešu īpatsvars, tas ir, celtniecībā un transportā, ir tik izteikts vājuma brīdis.

Nedaudz jeb par 0,5 procentpunktiem līdz 64,2% samazinājās nodarbinātības līmenis jeb strādājošo īpatsvars vecumā starp 15 un 74 gadiem. Nodarbināto skaita samazināšanos par 10 900 Strautiņa ieskatā jau var saukt par nozīmīgu, tas acīmredzami saistīts ar cilvēku skaita samazināšanos ekonomiski aktīvajā vecumā, kas pastiprina nodarbinātības līmeņa krituma ietekmi.

"Varētu teikt, ka darba tirgus kopējos skaitļos neredz neko spilgtas pārmaiņas jau kopš 2018. gada, kad noslēdzās bezdarba līmeņa samazināšanās kopš "dižķibeles". Pāris gadu stabilitātei sekoja pandēmijas kāpums un kritums, ko noteica ārēji apstākļi, nevis ekonomikas attīstības loģika, bet pēdējie divi gadi atkal ir stagnācija," pauž Strautiņš.

Viņaprāt, interesantākas ir ilglaicīgās pārmaiņas un mūsu darba tirgus nacionālās īpatnības. Latvijai ilgstoši raksturīgs augstāks bezdarba līmenis vīriešiem, šī starpība ir lielākā ES attiecībā pret visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā (2,3%), ES vidēji šī starpība bija tikai 0,3%. Rēķinot attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem, Latvija dala pirmo vietu ar Luksemburgu.

Strautiņš uzsver, ka pagājuši tie laiki, kad izejvielu transportēšana no austrumu robežas līdz ostām un kraušana kuģos bija viena no galvenajām eksporta nozarēm. Ekonomists tēlaini raksturo, ka ekonomika ir kļuvusi svara jeb pārvadāto un ražoto preču apjoma ziņā vieglāka, mazāk klaudzoša un graboša, mazāk eļļaina un putekļaina. Toties tā prasa lielāku empātiju un labākas valodu zināšanas.

Interesanta Strautiņam šķiet bezdarba līmeņa konverģence reģionos, šiem reģioniem paliekot ļoti atšķirīgiem ar ienākumu līmeni, arī strādājošo skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, bet nozaru struktūras kontrastiem pat pastiprinoties - padziļinoties Rīgas specializācijai pakalpojumos un pārējās Latvijas specializācijai preču ražošanā.

Reģistrētais bezdarbs pašreizējo līmeni jeb apmēram 4% (tobrīd 4,2%) Rīgā sasniedza jau 2017. gada septembrī. Tad vēl šis rādītājs Kurzemē un Vidzemē bija 7,2% un 7,1%, bet Zemgalē 6%. Rīgā šobrīd bezdarbs joprojām ir ap 4%, bet pārējos reģionos ir noplacis līdz 5%. Latgalē šis rādītājs ir samazinājies no 15,7% līdz 10,3%.

Dažkārt labas lietas daļēji notiek sliktu iemeslu dēļ, skaidro Strautiņš. Bezdarbs krīt tāpēc, ka daudzviet joprojām pieticīgais darbavietu piedāvājums sadalās uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Tā izmaiņas reģionos korelē ar bezdarba līmeņa izmaiņām. Laikā no 2017. līdz 2024. gada sākumam iedzīvotāju skaits Rīgas reģionā pieauga par 0,4%, turpretim Vidzemē samazinājās par 5,4%, Zemgalē par 5,9%, Kurzemē par 7,1%, savukārt Latgalē pat par 11,4%. Valstī kopumā samazinājums bija apaļi 4%.

Tāpēc ir likumsakarīgi, ka samazinās arī algu starpība reģionos, skaidro Strautiņš. Laikā no 2021. gada līdz 2024. gada otrajam ceturksnim visos reģionos algu līmenis tuvojās Latvijas vidējam. Visstraujāk tas notika Vidzemē, pieaugot no 78,5 līdz 82,3% no valsts vidējā. Arī Rīgā tas tuvojās vidējam līmenim, bet no pretējās puses - no 112,5% līdz 110,2%. Latgalē algas konverģēja no 69,6% līdz 71,5% no vidējā līmeņa.

Bezdarbs reģionos var samazināties ne tikai tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju skaits, norāda Strautiņš. Šobrīd var izbaudīt īstu investīciju projektu ziņu viesuli, atzīst ekonomists, norādot, ka īsā laikā ir pieteikti vairāki, kas mērāmi ar deviņciparu skaitļiem jeb tādiem, kas pārsniedz 100 miljonus. Tādi ir bērza ķīmiskās pārstrādes rūpnīca Valmierā, zirņu pārstrādes rūpnīca Jelgavā, vairāki ar atjaunojamajiem energoresursiem saistīti projekti Liepājā. Plānoti arī jauni industriālie parki Rēzeknē un Daugavpilī. Strautiņš uzsver, ka šādi projekti ir rezultāts ilgstošam, sistemātiskam darbam investīciju piesaistē.

"Nesaucot nevienu vārdā, dažkārt aktivizēšanās notiek tāpēc, ka sasniegta atziņa, ka ūdens smeļas mutē. Nākotnē starp apdzīvotām vietām arvien saasināsies cīņa par iedzīvotājiem. Ir ciemi un pilsētas, kas gluži vienkārši izzudīs. Nepietiks ar to, ka dzīve kļūst labāka saskaņā ar principu, ka augstāks ūdens līmenis jeb lielāka valsts ekonomika ceļ visas laivas. Būs citas vietas, kur dzīve kļūst straujāka ātrāk," uzskata Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vīriešiem bezdarba līmenis bija par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 7,9% un 5,4%.

2024. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija kopumā 63 000 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1500 vairāk nekā pirms gada, bet par 2800 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.