Inflācija Latvijā saglabājas ļoti zema, taču turpmākajos mēnešos sāks pakāpeniski pieaugt un līdz gada beigām varētu pietuvoties pat 3%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 0,1% augstākas nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar aprīli cenas Latvijā pieauga par 0,3%. Maijā gada inflācija Latvijā bija zemākā kopš 2021.gada, un ar šo inflācijas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts.

Deflācija, kas nozīmētu kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanos 12 mēnešu periodā, Latvijā izpaliks un

jau ar jūniju inflācija Latvijā atkal sāks pieaugt.

Ļoti zemā inflācija maijā ir saistīta ar to, ka pērn šajā mēnesī beidzās valsts atbalsta pasākumi, taču siltumenerģijas tarifi vēl nebija samazināti, tādēļ siltumenerģijas un elektrības cenas šogad maijā bija par aptuveni 25% zemākas nekā pirms gada.

Tāpat pirms gada Rīgā norisinājās pasaules čempionāts hokejā, un šogad maijā viesnīcu cenas Latvijā bija par 10% zemākas nekā pērn. Ja neskaita siltumenerģijas, elektrības un viesnīcu cenas, tad pārējās patēriņa cenas Latvijā maijā bija par 2,6% augstākas nekā pirms gada. Tas skaidri parāda, ka inflācijas procesi Latvijas ekonomikā nav beigušies un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā maijā joprojām pārsniedza 5%, savukārt kopš gada sākuma pakalpojumu cenas ir augušas par 3,7%.

Zemo inflāciju šobrīd nodrošina lētāki energoresursi

Zemā inflācija Latvijā šobrīd primāri ir saistīta ar lētākām energoresursu cenām un zemākiem siltumenerģijas tarifiem nekā pērn, un siltumenerģijas cenām Latvijā vajadzētu samazināties arī nākamajā apkures sezonā. Piemēram, Rīgā siltumenerģijas tarifs pēdējo reizi tika mainīts, kad dabasgāzes cenas Eiropā bija virs 50 eiro par megavatstundu, taču šobrīd cena ir 30-35 eiro par megavatstundu. Tāpat, pēc OPEC+ lēmuma atcelt daļu no brīvprātīgajiem naftas ieguves ierobežojumiem, naftas cenas pasaulē ir noslīdējušas zem 80 dolāriem par barelu, kas jau ir nedaudz samazinājis degvielas cenas Latvijā. Vienlaikus OPEC valstīm joprojām ir netipiski daudz brīvas naftas ieguves jaudas un tas noteikti mazina iespēju, ka naftas cenas pasaulē tuvākajā laikā varētu strauji augt. Tas palīdzēs noturēt zemu inflācija Latvijā.

Cenas aug viegli, bet samazinās ļoti grūti

Pēc manām prognozēm, patēriņa cenas Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 1,4%. Tomēr zemākas enerģijas cenas nav izpaudušās zemākās preču vai pakalpojumu cenās. Zemāka inflācija nozīmē tikai to, ka cenas aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados - cenas aug viegli, bet mazinās ļoti grūti un deflācija Latvijā izpaliks. Šī gada pirmajos piecos mēnešos pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 3,7% un inflācijas gaidas joprojām ir augstas. Tāpat sāk pieaugt arī ārējie cenu spiedieni. Piemēram, pasaules resursu cenas pēdējos divos mēnešos ir augušas par aptuveni 10% un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022.gada, savukārt Tuvo Austrumu konfliktu dēļ pasaulē atkal aug jūras pārvadājumu izmaksas. Līdz ar to inflācija Latvijā šī gada otrajā pusē varētu atkal sākt palielināties, un 2025.gadā tā varētu sasniegt 2,7%.

Zemā inflācija gan ir ļāvusi ECB sākt procentu likmju samazināšanu, lai gan aizvadītajā nedēļā pieņemtais lēmums jau iepriekš tika plaši komunicēts, finanšu tirgos faktiski bija gaidīts un lielā mērā iecenots EURIBOR likmēs. Piemēram, sešu mēnešu EURIBOR likme jau bija samazinājusies no nedaudz vairāk kā 3,9% marta sākumā līdz 3,75% dienu pirms ECB lēmuma. Tādēļ procentu likmju tālākam kritumam ir svarīgi, cik ātri sekos nākamie ECB soļi. Ja piepildīsies finanšu tirgus prognozes un līdz gada beigām ECB vēl vismaz vienu vai divas reizes mazinās procentu likmes, tad EURIBOR, visticamāk, turpinās pakāpeniski samazināties un līdz gada beigām pietuvoties jau 3%. Vienlaikus uz ļoti strauju procentu likmju kritumu gan paļauties nevajadzētu, jo ar inflāciju saistītie izaicinājumi noteikti nav beigušies.

Informāciju sagatavoja Mārtiņš Āboliņš, ekonomists AS "Citadele banka".