Tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām, abiem kandidātiem - Kamalai Herisai un Donaldam Trampam - ir teju vienādas izredzes uzvarēt, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politikas zinātnes doktors un ASV politikas vērotājs Mārtiņš Hiršs.

Taujāts, kādas ir kandidātu stiprās puses, eksperts atzīmēja, ka Herisai ir lielākas iespējas piesaistīt vēlētājas sievietes. Viņa ir arī pirmā kandidāte, kura ir ne tikai melnādaina, bet ar Dienvidāzijas izcelsmi, kas paver iespējas uzrunāt minoritāšu vēlētājus.

Hiršs uzsvēra, ka savā priekšvēlēšanu kampaņā ASV viceprezidente, kura ir strādājusi par Kalifornijas ģenerālprokurori, kritizē Trampu par paveiktajiem noziegumiem. Tāpat Herisas publiskās runas spējas ir spēcīgākas nekā Trampam, kura publiskā runa aizvadīto gadu laikā ir kļuvusi vājāka, viņš nav vairs tik emocionāls un enerģisks. Bijušais ASV prezidents priekšvēlēšanu debatēs ar Herisu izskatījās vecs un mazāk harizmātisks, uzskata Hiršs.

Eksperts norādīja, ka Herisa atbalsta abortus, kas atsevišķos ASV štatos ir būtisks jautājums, jo Trampa prezidentūras laikā tie tika aizliegti un sievietes bija spiestas braukt uz citiem štatiem vai veikt abortu pie nelegāliem ārstiem. Hiršs atsaucās uz aptauju datiem, kas parāda, ka sievietes vairāk atbalsta Herisu, turklāt aborti ir jautājums, kurā daudzi ASV iedzīvotāji republikāņi nepiekrīt partijai un Trampam.

Runājot par bijušā ASV prezidenta stiprajām pusēm, eksperts akcentēja, ka viņam ir spēcīgs atbalsts republikāņu pamatvēlētāji vidū, kuri nobalsos par viņu šā vai tā. Hiršs prognozēja, ka starp vēlētājiem-republikāņiem viņš iegūs daudz procentu balsu, taču Tramps īsti nespēj uzrunāt neizlēmušos vēlētājus. Lai to izdarītu, viņam būtu jāmēģina mazināt savu radikālo retoriku, būt mērenākam, taču Trampam tas neizdodas.

Pēc eksperta paustā, Tramps joprojām runā par to, ka 2020.gada vēlēšanas bija nozagtas. Tāpat bijušas ASV prezidents piesauc sazvērestības teorijas, sola pēc vēlēšanām samest cietumos demokrātus, kas atstumj neizlēmušos vēlētājus.

Eksperta vērtējumā Trampa pluss ir tas, ka viņš labi orientējas mediju darbā, piemēram, kad notika atentāts, viņš pacēla roku gaisā, cenšoties radīt noteiktu tēlu un raidīt spēcīgu signālu, taču Tramps vairs nesaņem tik daudz uzmanības kā pirms četriem vai astoņiem gadiem. Lai gan šajās vēlēšanās Tramps ir aktīvs, viņam neizdodas tik labi manipulēt ar medijiem kā iepriekš. Tā kā Tramps sevi attēlo kā veiksmīgu un izlēmīgu līderi, kurš ir pret sistēmu un valdošo eliti, tas uzrunā daudzus cilvēkus, kas nav apmierināti ar to, kurp politiski ASV ir virzījušās aizvadītos četrus gadus.

Jautāts, kura kandidāta priekšvēlēšanu kampaņa ir stiprāka, Hiršs norādīja, ka patlaban to ir grūti pateikt, jo vēlēšanas vēl nav bijušas, taču Herisas kampaņa bijusi veiksmīgāka finanšu piesaistē. Ja ASV viceprezidentes kampaņa ir piesaistījusi vairāk nekā pusotru miljardu ASV dolāru, tad Trampa - nav sasniegusi miljardu.

Eksperts uzsvēra, ka Herisas kampaņai ir daudz vairāk naudas, kas nozīmē vairāk reklāmu, satura sociālajos medijos un iespēju uzrunāt vēlētājus. Hiršs klāstīja, ka saskaņā ar aptauju datiem Herisai iet labāk neizlēmušo vēlētāju vidū nekā Trampam, kas nav mazsvarīgi, jo, lai uzvarētu vēlēšanās, nepietiek ar pamatvēlētājiem, bet ir jāiegūst neizlēmušo vēlētāju balsis.

LETA jau rakstīja, ka ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī sacentīsies ASV eksprezidents Tramps, kurš ir republikāņu prezidenta amata kandidāts, un pašreizējā ASV viceprezidente, demokrātu prezidenta amata kandidāte Herisa.