"Es nevis gribēju izdarīt, es darīju pašnāvību. Bet visi taču tevi uzskatīja par veiksminieci, kura iet kalnā, kurai viss izdodas, kurai viss dzīvē ir kārtībā. Bet man nebija paša galvenā – pašvērtības apziņas," tā Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja rakstniece Nora Ikstena.

Pandēmijas laikā pēc laulības šķiršanas rakstniece piedzīvoja smagu depresiju, kura noveda līdz pašnāvības mēģinājumam. Tagad šis posms ir garām, bet viņa atzīst – nekad un nevienam citam tur nenovēlētu nonākt.

"Es esmu piedzīvojusi gan izdegšanu, gan depresiju, gan melno tuneli, kad tev nav nekādas citas izvēles kā pašam sev nodarīt pāri. Es to visu esmu piedzīvojusi, un es zinu, kāda tā ir sajūta. Jebkurš cilvēks, kurš to stāvokli ir piedzīvojis, nenovēlēs to nevienam, pat ne Putinam, nevienam cilvēkam uz pasaules. Tā ir visdramatiskākā sajūta," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Ikstena.

"Mans depresijas cēlonis noteikti bija milzīga vilšanās mīlestībā un kopdzīvē, un pandēmija. Es uzskatu, ka mūsu valstī pandēmijas apstākļos bija autoritārs režīms. Es nebaidos šī vārda. Es pati to piedzīvoju, jo izvēlējos citu ceļu, izvēlējos nevakcinēties, un piedzīvoju visu autoritāra režīma spektru, un tas bija ļoti smags, var teikt, smagākais periods manā dzīvē," pauda Ikstena.

Viņa atklāja –, lai gan tiešu vardarbību nav piedzīvojusi, ļoti labi zina stindzinošo baiļu sajūtu, kas pārņem, jūtot tās tuvošanos, jo ilgu laiku bijusi uz smalkās robežas starp draudiem un vardarbību.

"Man neder neuzticība. 11 gadus mēs bijām precējušies. Bailēs es dzīvoju, domāju, vismaz kādus piecus gadus. Bailēs un vardarbībā, kas neizpaudās pret mani, bet izpaudās pret man tuviem cilvēkiem," stāstīja Nora.

Šobrīd viņa apzinās, ka turpināja dzīvot bailēs piecus gadus, jo nebija nonākusi pie paša svarīgākā – pie savas pašvērtības apziņas.

"Ar savu visai smago pieredzi es varu teikt divas lietas. Viena lieta – nekad to nedariet, jo tur, kur jūs nokļūsiet, ja jums Dievs būs devis iespēju izrausties no tā ārā, es jums nenovēlu nokļūt. Vienmēr padomājiet līdz pēdējam brīdim un nesperiet to soli. Pilnīgi noteikti. Otrs – runājiet par to. Pat tad, ja jums liekas, ka visa pasaule uz jums skatās kā uz traku vai kaut kādu neprātīgu soli izdarījušu. Runājiet par to. Atrodiet sevī spēku par to runāt," aicināja Nora.

Šobrīd viņa no tumšā tuneļa ir ārā, un ar savu pieredzi nebaidās dalīties, cerot, ka tā kādam palīdzēs nenonākt līdz tādam solim, kādu veica viņa, un kāda dzīvība varbūt pat tiks izglābta.