Pēc jautri pavadītas dienas un atsvaidzinošas peldes Gaujas upē, Magone savam vēstuļdraugam atklāj, ko viņa domā par viņa "sienāzīša" dzīvesveidu. Magone uzskata, ka šāds dzīvesveids ir derīgs cilvēkiem, kuriem nav atbildību un jārūpējas par neskaitāmiem pienākumiem kā viņai. Šī iemesla dēļ, Magone uz draudzīgas nots nolemj paziņot, ka tālāku randiņu viņiem vairs nebūs.
"Šis dzīvesveids ir derīgs brīviem cilvēkiem, vismaz cilvēkiem, kam nav tik mazu bērniņu, nu, vai arī vecākiem, kuriem viņi ir izauguši un viņi var darīt ko grib. Man laikam īsti nebūs... man pilna māja dzīvnieku, bērniņi, ogas, dārzi, tīrumi, zaptes, tagad ogas, sēnes, tu beidz, kāda gulēšana teltī? Man nav tam laika vienkārši. Ziemā visi ēst prasa..., nē Andrīt, es nevaru. Man jāskatās pulkstens, jābrauc ir mājā, taču vakara darbs jāstrādā. Tā kā mūsu skaistais piedzīvojums Gaujā šodien ir noslēdzies un es došos uz mājām.
Un kā saka - novēlu tev atrast mieru, savu iztikšanu, un savu piepildījumu arī dzīvē, lai būtu kaut kas dēļ kā dzīvot, nu mērķi kaut kādi. Es nezinu, es neredzu nevienu mērķi tev, tu vienkārši dzīvo kā sienāzis - čīgāju, čīgāju - labi, līst lieti - labi, telts ir - nu dievs ar viņu. Ēst ir, nav - vienalga, dzert - ai, labi upē var ūdeni padzert. Nu, es neesmu gatava tādai dzīvei. Es gribu kaut ko skaistāku savās vecumdienās kā dzert upes ūdeni, nu.
Protams, žēl, ka tu neesi tas, kas man varētu, teiksim, pilnveidot manu dzīvi un papildināt. Nu tā - kvalitatīvi, kā es to vēlos, bet bija jauki."
Vairāk skaties: