Attēls ilustratīvs. Foto: Pexels
Fastings jeb gavēnis ir visai populāra svara zaudēšanas metode mūsdienās – par to liecina fakts, ka teju katrs vismaz reizi mūžā ir dzirdējis kādu sakām, ka nevajadzētu ēst pēc plkst.18 vakarā. Taču, kādi ir patiesie ieguvumi no gavēņa un kā tas ietekmē mūsu veselību?
Kas notiek ar ķermeni, kad tu gavē? Gadu tūkstošiem ir praktizēts gavēnis gan medicīnisku, gan kultūras apsvērumu dēļ. Arī mūsu senči bija spiesti pielāgoties ilgākiem periodiem bez ēdiena, tāpēc mūsu organisms ir attīstījies tā, lai izdzīvotu un attīstītos ilgstošas badošanās laikā.
Badošanās laikā mūsu organisms maina degvielas avotu, pārejot no viegli pieejamiem cukuriem uz savu tauku krājumu sadalīšanu. Tomēr papildus šai degvielas avota maiņai ir ļoti maz zināms par to, kā organisms patiesībā reaģē uz ilgiem periodiem bez ēdiena.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Nature Metabolism”, pētnieki no Londonas Karalienes Marijas Universitātes un Norvēģijas Sporta zinātņu skolas nedēļas garumā novēroja 12 veselus brīvprātīgos, kuri septiņas dienas pārtika tikai no ūdens. Brīvprātīgie tika rūpīgi novēroti, lai sekotu līdzi dažādām izmaiņām viņu asinīs, tādējādi iegūstot priekšstatu par organisma reakciju uz vides izmaiņām.
Kā bija gaidāms, pētnieki novēroja, ka pirmajās divās līdz trijās badošanās dienās dalībnieki pārslēdzās no glikozes uz taukiem kā galveno enerģijas avotu. Kopumā brīvprātīgie zaudēja vidēji 5,7 kilogramus gan tauku, gan liesās masas. Tomēr pētnieki novēroja arī izteiktas izmaiņas dalībnieku asins biomarķējumos pēc aptuveni trim badošanās dienām.
Gavēnis ietekmē pilnībā visu ķermeni
Pētījuma rezultāti liecina, ka trīs dienu badošanās izraisa visa ķermeņa reakciju. Īpaši interesantas bija izmaiņas olbaltumvielās, kas veido mūsu smadzeņu šūnu atbalsta struktūru.
"Pirmo reizi mēs varam redzēt, kas notiek molekulārā līmenī visā organismā, kad mēs gavējam," paziņojumā sacīja Karalienes Marijas Precīzijas veselības universitātes pētniecības institūta (PHURI) direktore Klaudija Langenberga.
"Badošanās, ja to veic droši, ir efektīvs svara samazināšanas līdzeklis. Populāras diētas, kas ietver badošanos, piemēram, periodiska badošanās, apgalvo, ka tās ir labvēlīgas ne tikai svara samazināšanai, bet arī veselībai.”
"Mūsu rezultāti sniedz pierādījumus par badošanās labvēlīgo ietekmi uz veselību ne tikai svara samazināšanas dēļ, bet izmaiņas bija redzamas tikai pēc trīs dienu pilnīgas kaloriju ierobežošanas - vēlāk, nekā mēs iepriekš domājām,” stāstīja Langenberga.
Ir svarīgi atcerēties, ka, lai gan rezultāti bija vienādi visiem dalībniekiem, pētījums tika veikts ļoti nelielā grupā. Joprojām nav zināms, vai rezultātus varētu atkārtot lielākā mērogā.
Pirms gavēņa uzsākšanas konsultējies ar speciālistu
Ir arī daudzi cilvēki, kuriem badošanās nav ieteicama vai pat iespējama.
"Lai gan badošanās var būt noderīga dažu slimību ārstēšanai, bieži vien pacientiem ar nopietnākām saslimšanām badošanās nebūs iespējama," paziņojumā norādīja Maiks Pietzners, PHURI Veselības datu modelēšanas katedras vadītājs.
Ikvienam, kas vēlas izpētīt pilnīgu kaloriju ierobežošanu, pirms krasu izmaiņu veikšanas savā uzturā vajadzētu konsultēties ar medicīnas speciālistu.
Lasi vēl:
Attēls ilustratīvs. Foto: Pexels