Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada vispārējās valdības budžetu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "airBaltic" pamatkapitāla samazināšana ir saistīta ar kapitālsabiedrības akciju struktūras vienkāršošanu un atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai nav uzskatāma par darījumu starp valsti un kapitālsabiedrību, kā rezultātā pamatkapitāla samazināšana neietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.

Jau ziņots, ka "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, lai "airBaltic" realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.

Informāciju par stratēģisko investoru pasākumā neatklāja, tomēr "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būs "pozitīvs pārsteigums".

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30. augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.