Joprojām nav precīzu datu, cik cilvēkiem Rīgā pietiktu droša patvēruma vietu katastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Pēc viņa teiktā, teorētiski aprēķini rāda, ka

Rīgas patvertnēs pietiktu vietas nedaudz vairāk par 40 000 cilvēku,

taču šie dati pagaidām vēl ir nepilnīgi, jo tie ir iegūti, vadoties tikai no droša patvēruma vietu platības. Praksē gan vēl ir jāinspicē konkrēti objekti, lai saprastu praktiski izmantojamo lietderīgo vietu, atskaitot jebkādas katlumājas, elektrotīklu ievadus un citas cilvēku īslaicīgai izmitināšanai nepiemērotas telpas.

Pēc Reinsona stāstītā, galvaspilsētā atbilstošas un daļēji atbilstošas ir patvēruma vietas 134 pašvaldības īpašumos un 104 valsts iestāžu objektos. Pašvaldība koncentrējoties uz savos objektos esošo patvēruma vietu sakārtošanu.

Kā stāstīja pašvaldības civiās aizsardzības pārstāvis, piemēram, šodien marķēt paredzētajās sociālās aprūpes mājās patveršanās vietu ir trīsreiz vairāk nekā tajās esošo iedzīvotāju, taču bērnudārzā ietilpība ir nedaudz mazāka par audzēkņu skaitu, ja visi bērni būtu ieradušies.

Ņemot vērā nepilnīgos pašvaldībai pieejamos datus, Reinsons nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik patvēruma vietu Rīgā pietrūkst, lai varētu apgalvot, ka krīzes situācijā visiem būs, kur patverties, tomēr viņš atzīmēja, ka ir jātiecas uz to, lai patvertnēs izmitināmo cilvēku skaits būtu vismaz 100% no iedzīvotājiem, jo ārkārtas situācijā cilvēku skaits var mainīties.

"Ja gadījumā valsts apdraudējums būtu, pie mums noteikti no citām pilsētām ierastos cilvēki. Ja kaut kāda atplūšana notiktu no Rīgas, tik un tā kāds pieplūstu klāt. Tāpēc ir jāņem vērā Somijas pieredze, kur vismaz Helsinkos patvertņu ietilpība ir 113%," sacīja Reinsons.

Šodien Rīgas pašvaldība sāks marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.