Islandes dienvidrietumos pēc klusuma astoņu gadsimtu garumā jau septīto reizi kopš pagājušā gada decembra izvirdis vulkāns, un izkususī lava plūst uz Zilo lagūnu, kas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem valstī, ziņo aģentūra “AP News”.

Izvirdums Reikjanes pussalā sākās bez brīdinājuma ceturtdienas naktī ap pulksten 1.14 pēc Latvijas laika un radīja aptuveni 3 kilometrus garu plaisu. Saskaņā ar Islandes meteoroloģijas biroja datiem, aktivitāte ir ievērojami mazāka nekā iepriekšējā izvirduma laikā augustā.

Lielākā daļa iepriekšējo izvirdumu ir norimuši dažu dienu laikā.

“Kopumā šis ir mazliet mazāks nekā pēdējais un maijā notikušais izvirdums,” valsts raidorganizācijai RUV sacīja ģeofizikas profesors Magnūss Tumi Gudmundsons, kurš kopā ar Civilās aizsardzības aģentūru lidoja virs notikuma vietas, lai to novērotu.

Lai gan izvirdums nerada draudus gaisa satiksmei, iestādes brīdināja par gāzes emisijām pussalas daļās, tostarp netālu esošajā Grindavīkas pilsētā, kas tika lielā mērā evakuēta pirms gada pirmā vulkāna izvirduma laikā.

Pēc Civilās aizsardzības aģentūras brīdinājuma izziņošanas tika evakuētas aptuveni 50 mājas, kā arī Zilās lagūnas viesi. Līdz ceturtdienas pēcpusdienai lava bija izplatījusies pa ģeotermālā kūrorta, kas ir viens no Islandes lielākajiem tūrisma objektiem, stāvlaukumu, aizskalojot dienesta ēku.

Lava sasniedza arī cauruļvadu, pa kuru pussala tiek apgādāta ar karsto ūdeni apkurei, paziņoja meteoroloģijas dienests. Tas gan norāda, ka caurules ir veidotas tā, lai izturētu lavas plūdumu.

Atkārtotie vulkāna izvirdumi Grindavīkas tuvumā, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Reikjavīkas un kurā pirms izvirdumiem dzīvoja 3800 iedzīvotāju, ir sabojājuši infrastruktūru un īpašumus, liekot daudziem iedzīvotājiem pārcelties, lai garantētu savu drošību.

Islandē, kas atrodas virs vulkāna karstās vietas Ziemeļatlantijas okeāna ziemeļu daļā, vidēji reizi četros līdz piecos gados notiek viens izvirdums. Pēdējā laikā postošākais bija Ejafjallajokull vulkāna izvirdums 2010. gadā, kas atmosfērā izkliedēja pelnu mākoņus un uz vairākiem mēnešiem traucēja transatlantisko gaisa satiksmi.