Līdz vasarai Francijā tiks izskatīts likumprojekts par asistētu pašnāvību un dzīvības izbeigšanas pasākumiem, paziņoja jaunā Francijas veselības ministre Katerina Votrīna.

Francijas parlamenta apakšnamā Votrīna apliecināja, ka likumprojekts par dzīvības izbeigšanu tiks izskatīts "pavasara beigās un, iespējams, vasarā".

"Vēl notiek konsultācijas. Gan ar speciālistiem, gan ar dažādu uzskatu pārstāvjiem. Mēs arī strādājam ar vēlētajiem pārstāvjiem un parlamentu," viņa uzskaitīja.

Francijā ilgstoši turpinās diskusijas par dzīves nogales iespējām. Francijas prezidents Emanuels Makrons bija solījis, ka jauno likumprojektu piedāvās līdz 2023.gada vasaras beigām.

Francijā 2016.gadā pieņemtais likums paredz, ka ārsti var neārstējami slimus pacientus turēt sazāļotus līdz nāves brīdim, bet neatļauj asistēto pašnāvību.

2022.gada septembrī Makrons izveidoja pilsoņu sapulci no 184 nejauši izvēlētiem cilvēkiem. Pilsoņu sapulces gala ziņojumā secināts, ka saskaņā ar 97% pilsoņu pārliecību Francijā jāattīsta pašreizējais dzīves nogales atbalsts.

Kā galvenais iemesls tam minēta "nevienlīdzīga pieeja atbalstam dzīves izskaņā", bet otrs iemesls ir tas, ka pašreizējās iespējas nenodrošina "apmierinošu atbildes reakciju atsevišķās dzīves izskaņas situācijās".

Tomēr pēdējā pusotra gada laikā šajā jautājumā progress ir niecīgs.

Janvāra beigās jaunieceltais premjerministrs Gabriels Atāls paziņoja, ka likumprojekts par aktīvas asistētas pašnāvības ieviešanu tiks izskatīta. Viņš solīja, ka "būtiski tiks pastiprināta" paliatīvā aprūpe, tomēr konkrētu termiņu tādiem lēmumiem nenosauca.

Atāls uzsvēra, ka "ģimenes, pacienti pieprasa" pārskatīt likumus par dzīves nogali.

8.februārī Makrons, Elizejas pilī uzņemot reliģisko kopienu, ārstu un filozofu pārstāvjus, atzina, ka jautājums ir "biedējošs".

Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 90% francūžu atbalsta eitanāziju.

Pašlaik likums Francijā neatļauj aktīvu palīdzību nomiršanai, piemēram, eitanāziju vai asistētu pašnāvību. Aktīvā eitanāzija ir atļauta Beļģijā, Spānijā, Luksemburgā un Nīderlandē.

Citas valstis pieļauj alternatīvus risinājumus, piemēram, asistētu pašnāvību, kas ir atļauta, Austrijā, Vācijā un Itālijā, vai pasīvo eitanāziju, kas atļauta, piemēram, Grieķijā, Ungārijā, Slovēnijā, Slovākijā un Horvātijā. Pirmajā gadījumā pacients pats injicē nāvējošu zāļu devu, savukārt otrajā ārsti atturas no aprūpes un ārstēšanas pagarināšanas.

Šveice pieļauj gan asistētu pašnāvību, gan pasīvo eitanāziju.

Beļģijas varasiestāžu dati liecina, ka 2022.gadā eitanāziju izmantot valstī ieradās 61 ārvalstnieks, no kuriem 53 bija Francijas pilsoņi.

Francijas Nacionālā konsultatīvā ētikas komiteja 2022.gada septembrī un Nacionālā Medicīnas akadēmija 2023.gada jūlijā atzina, ka Francijai ir jāattīsta dzīves noslēguma pasākumi.