“MESA” un “Gacho” lielkoncerts"25 gadi mūzikas" šajā vasarā Mežaparka estrādē pulcēja aptuveni 20 tūkstošus klausītāju. Koncerts iezīmēja mūziķa Gata Irbes 25 gadus ilgo darbu uz skatuves.

Aicinājām Gati uz sarunu, lai noskaidrotu, kāds mūziķim ir bijis šis gads, cik daudz nozīmējis lielkoncerts un kādas svarīgas atziņas gūtas pa šiem 25 uz skatuves pavadītajiem gadiem.

Kas tieši šobrīd ir Tavas ikdienas prioritātes? Ar ko Tu esi aizņemts?

– Mūzika un treniņi ir tie, kas pamatā aizņem manu ikdienu.

Viens no aizvadītā gada Taviem lielākajiem notikumiem visticamāk ir arī MESA lielkoncerts Mežaparka estrādē. Ko tas Tev nozīmēja un vai attaisnoja cerības?

– Vairāk nekā attaisnoja! Nozīmēja un nozīmē daudz, jo, pirmkārt, tas bija augstākais punkts, uz kuru mēs uz to brīdi gājām. Mēs desmitiem tūkstošus cilvēkus darījām laimīgus un uzstādījām jaunus rekordus kā sev tā industrijā kopumā, un, protams, tas viss mums nozīmē daudz!

Vai pēc lielkoncerta nav sajūta, viss ir sasniegts? Ko tālāk, kādi ir nākamie lielie mērķi?

– Viss būs sasniegts tad, kad Latvijā nebūs palicis neviens cilvēks, kurš nebūs dzirdējis kaut vienu manu dziesmu. Tālāk, turpināt iepazīstināt arvien neaizsniegtu auditoriju ar manu mūziku.

Kādā intervijā, stāstot par to kāpēc pavisam nesen ieguvi augstāko izglītību, minēji, ka zināšanu trūkuma dēļ esi daudz zaudējis biznesā. Ko Tu apguvi un kā tas Tev tagad palīdz?

– Jā tā bija! Es vēljoprojām daudz ko apgūstu un tagad jau turpinu mācīties maģistrantūrā.

Kāds ir Tavs uzdevums muzikā, ko Tu vēlies panākt, lai varētu sev uzsist kādreiz uz pleca un teikt - tas ir noticis, man izdevās!

– Es sev regulāri uzsitu pa plecu - katra jauna dziesma ir maza uzvara, katrs izpārdots koncerts ir uzvara, katrs atzinīgs vārds un laba vēlējums - uzvara! Ja vēlies kaut ko panākt, tad neuzliec sev griestus! Mans uzdevums mūzikā ir darīt sevi un savus klausītājus laimīgus.

Jūs bijāt vesela čupiņa laikabiedru, hiphopa pionieri Latvijā, mana paaudze vēl kasetēs jūs klausījās. Kā Tev izdevās turēties līdzi laika ritmam un būt aktuālam arī nākamajām paaudzēm, jaunieši Tevi zina un mīl!?

– Procentuāli jaunieši ir mazākums manas auditorijas, bet atbildot uz jautājumu - es runāju par lietām, kuras ir saistošas kā jauniešiem, tā mana gadu gājuma cilvēkiem, un vecākiem.

Kurā brīdī Tu esi Gatis Irbe, kurā GACHO un kurā MESA? Un kāda ir atšķirība?

– Mājās esmu Gatis un uz skatuves Gacho, vai Mesa. Varat noklausīties kādu Gacho dziesmu un tad Mesa, un tad pateiksiet man, vai saklausījāt atšķirību.

Ar savu grāmatu Tu vēlējies nodot pieredzi, lai tā kādam noder. Ja Tev būtu jāraksta recenzija pašam par savu grāmatu, kuru citātu Tu izceltu un kāpēc?

– “Es darīšu pilnīgi visu, lai tikai nedarītu to, kas man nepatīk!” Es novēlu ikvienam dzīvē darīt to, ko viņš mīl un kas viņam sagādā sirdsmieru.

Kas vēl bez mūzikas ir tas, kas iekustina Tavu sirdi, dod veldzi, kad prāts sakarsis un uzlādē kad baterijas tukšas?

– Visa veida hobiji - sports, motocikls, garas pastaigas pa mežu un, protams, ceļojumi.

Par savām attiecībām intervijās esi izteicies ar lielu sirsnību. Kas ir jūsu abu veiksmes formula, kas strādā?

– Atbalsts, sapratne un atklātība.

Atgriežoties vēl pie muzikas, kurš ir bijis tas brīdis, kas uz skatuves esi jutis vislielāko saviļņojumu?

– Mežaparka koncerta noslēguma dziesmā ''Vēstules ar atskaņām'' izskaņā.

Atskatoties atpakaļ karjeras pirmsākumos, ja mūziķa karjeru uzsāktu šodien, ar šīsdienas zināšanām, ko Tu darītu citādāk?

– Nebūtu nevienā grupā, vai apvienībā, vienkārši darbotos viens pats.

Un tomēr, vai ir vēl kādi nerealizētie sapņi kā mūziķim? Piemēram, ar kuru pasaules mākslinieku gribētu kopā uzstāties?

– Īsti nav tādu nerealizētu sapņu. Patiesībā es cenšos nesapņot. Es zinu, ko es gribu un tālāk jau eju un paņemu, vienkārši daru un izdaru. Man bija jābūt kopkoncertiem ar pāris pasaulē slaveniem mūziķiem, bet dēļ kara Ukrainā tas viss pārcēlās.

Varbūt ir arī tādi mūziķi, pašmāju piemēram, ar kuriem nekāptu kopā uz skatuves, atteiktos, ja piedāvātu kopā dziedāt?

– Nezinu, neesmu par to domājis, bet, ja man kāds nesimpatizē, tad es arī nekāpju uz vienas skatuves ar viņu.

Jaunieši, topošie mūziķi, uz Tevi skatās arī kā uz paraugu, piemēru, ko Tu viņiem iedotu kā padomu ceļamaizē, kam pievērst uzmanību, sākot karjeru?

– Pievērst uzmanību mācībām skolā. Nebaidieties eksperimentēt. Un pats galvenais - esiet paši!