Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Eksperti norāda, ka uzņēmums varētu uzlabot savas perspektīvas, ja panāktu vienošanos ar Pekinu par 3550 kilometrus garā gāzesvada "Sila Sibiri 2" būvniecību, kas ar Ķīnu savienotu gāzes atradnes, kuras savulaik apgādāja Eiropu.

Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki jau iepriekš prognozēja, ka uzņēmuma 2023.gada finanšu rezultāti parādīs, ka tas vairs nestrādā ar peļņu, bet zaudējumi līdz 2025.gadam varētu sasniegt vienu triljonu rubļu gadā.

Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads.

"Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas gāze" akciju.