Bijušā iekšlietu ministre Marija Golubeva, kas tagad ir pētniece Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA), ir publiskojusi rakstu, kurā izceļ Baltijas valstu un Somijas gatavību pretoties Krievijas hibrīddraudiem.

Viņa norāda, ka šīs valstis ir vislabāk sagatavotas no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai stātos pretī šādiem draudiem. Golubeva uzsver, ka Baltijas valstu atrašanās Krievijas tuvumā un to vēsturiskā pieredze ir veicinājusi dziļāku izpratni par hibrīddraudu būtību.

Viņa min, ka šīs valstis saskaras ar dažādiem draudiem, tostarp:sabotāžas aktiem, kas vērsti pret aizsardzības spējām un savienojamību, kiberdraudiem, dezinformācijas kampaņām un migrācijas izmantošanu kā ieroci.

Tomēr, lai gan Baltijas valstis ir labi sagatavotas, Golubeva norāda, ka ir nepieciešama ciešāka savstarpējā sadarbība un efektīvāka koordinācija ES līmenī. Viņa arī uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt iedzīvotājus "no apakšas uz augšu" krīžu vadībā un civilās aizsardzības organizēšanā.

Golubeva atzīmē, ka uzticēšanās ir būtisks faktors noturībā pret hibrīddraudiem, un Krievijas dezinformācija cenšas graut iedzīvotāju uzticību demokrātiskām valdībām. Viņa arī norāda uz papildu izaicinājumiem Latvijā, kur prokrieviski naratīvi var radīt uzticības trūkumu vietējām varas iestādēm.

Neskatoties uz izaicinājumiem, Golubeva uzsver, ka Baltijas valstis ir pierādījušas spēju veikt stratēģiskus soļus, lai mazinātu savu ievainojamību pret Krievijas draudiem. Bijusī iekšlietu ministre min atvienošanos no Krievijas elektroenerģijas tīkla BRELL kā veiksmīgu piemēru.

Golubeva uzskata, ka Baltijas valstis var kalpot par piemēru citām ES dalībvalstīm, veicot drosmīgus soļus, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru, uzlabotu kiberdrošību un pasargātu demokrātiskās institūcijas no Krievijas starpniekiem.

Lasi arī!

ASV kara pētījumu institūts: Krievija cenšas mainīt demogrāfisko situāciju okupētajās Ukrainas teritorijās

Klaipēdas pludmalē nokritusi Krievijas raķetes daļa