Tieši pirms mēneša ar vērienīgu atklāšanas pasākumu dienas gaismu ieraudzīja Helmuta Bēķa pirmā grāmata, erofikcija “SVĒTULIS”, kas, kā iepriekš paredzēts, raisīja sašutumu lasītājos un nonāca arī vairāku grāmatnīcu pirktāko grāmatu topos.

Tam pie vainas visticamāk ir neierastais ikdienas atspoguļojums un uzdrošināšanās lietas saukt īstajos vārdos, kā arī atspoguļotā vīrieša pasaule tik tumša, cik iespējams.

Ierasti grāmatās varoņi tiek iepakoti sociālajā atribūtikā, slēpti aiz dažādiem seksualitātes vairogiem, padarot stāstu cildenu sievietēm, pasakai līdzīgā scenārijā. Vīrieši bieži tiek attēloti nevarīgi, apjukuši vai gluži pretēji – mūžīgie mačo, kas dzenas ar dārgiem auto un nekad ne pie kādiem apstākļiem nemainīsies. Kā vienā tā otrā gadījumā atklāts paliek jautājums – kur šie vīrieši radušies, kas ir viņu prototipi? Sabiedrībā, kur jauno vīriešu audzināšanā dominē matriarhālā sistēma, kur rodas tik daudz vardarbīgie, agresīvie varmākas.

Ja saskaņā ar statistiku labi zināms, ka katra ceturtā sieviete Latvijā ir cietusi no fiziskas vardarbības, tad rodas jautājums, kur rodas varmākas? Helmuts Bēķis atzīst, ka vienu tādu patiesi un tajā pašā laikā fiktīvi radījis un, iespējams, tāpēc darbs ir tik ļoti nepieņemts. Ir trāpīts kaut kādai aizvainojuma stīgai, kas tik ļoti “dod pa smadzenēm”, ka sāpe kļūst personīga.

Grāmatas ir jālasa, grāmatas veicina domu lidojumu, vārdu krājumu un ir lieliska savas apziņas bagāžas barotava un, lai vēl plašāk pavērtu skatījumu uz lietām, kas ir svešas – grāmata ir drošākais veids kā uzzināt pavisam citu, autentisku skatījumu uz nezināmām lietām.

“Kad rakstīju šo grāmatu – sev biju apsolījis, ka caur to sākšu aktualizēt vairākus jautājumus, kas līdz šim izdevīgi ir bijuši paslaucīti zem paklāja,” stāsta tās autors Helmuts Bēķis.

“Kas tad ir cilvēka seksualiatāte, kur ir tās robežas un cik dziļas ir tās pirmatnējiem insitnktiem tuvās alkas. Manuprāt,

grāmata ir labs sarkanais karogs, lai raisītu sarunas par to, kas ir un kas nav vīrišķīgi

, kur ir robežas un vai “nē” nozīmē “nē”. Vai tomēr “nē” nozīmē “varbūt”.

Autors atklāj, ka grāmatai būs turpinājums, kurā attēlos sabiedrību tieši tādu, kāda tā ir, ņemot vērā mācības par pareizrakstību. Ja vairāk kā piecdesmit cilvēku, kuri pēdējā laikā nav lasījuši neko, ir izlasījuši grāmatu “SVĒTULIS”, tad tas tomēr ir formāts, kādā var cilvēku atgriezt pie lasīšanas, piedāvājot to, ko jaunais lasītājs vēlas.

Iespējams tieši caur grāmatu būs vieglāk aicināt sabiedrību uzrunāt vīriešu auditoriju viņiem saprotamā valodā, lai izskaustu pārestības, nevienlīdzību un vardarbību pret sievietēm. “Esmu pārliecināts, ka tikai konstruktīvs dialogs var nest rezultātus, lai mazinātos vardarbība, tiktu skaidri novilktas sarkanās līnijas un izskaidrotas robežas, kuras pārkāpjot kāds tiek sāpināts,”piebilst grāmatas autors, norādot:

“Vai es esmu gatavs kļūt par alfa tēviņu? Nē, esmu Helmuts Bēķis, vīrietis, rakstnieks, grāmatas “SVĒTULIS” autors, sarkastisks, ironijas pilns ciniķis, kas cilvēka seksualitāti pēta tuvāk insitnktiem aiz romantizēta sociālās atribūtikas vairoga.”