Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Saskaņā ar vienošanos veikaliem ir līdz 18 mēnešiem laika, lai pielāgotu savas elektrosistēmas darbam ar ģeneratoriem, kaut gan tiek lēsts, ka tas tiks paveikts ievērojami īsākā laikā.

Drošības apsvērumu dēļ Rezervju centrs neatklāj detalizētu informāciju par krīzes veikalu atrašanās vietām, kas ir saskaņotas ar Reģionālo un lauku lietu ministriju. Tiklīdz krīzes veikals būs gatavs darboties, tā sniegs šo informāciju reģionālajai krīzes komitejai un vietējai pašvaldībai.

Rezervju centrs plāno šoruden izsludināt nākamo krīzes veikalu veidošanas iepirkumu, pievienojot jaunas teritorijas un dodot iespēju mazumtirgotājiem piedāvāt veikalus pilsētās un pagastos, kuras pirmajā kārtā netika iekļautas. Oktobra vidū aģentūra rīkos vēl vienu informatīvo dienu uzņēmējiem, lai iepazīstinātu ar iepirkuma principiem.

Valdība ir uzticējusi Rezervju centram līdz 2026.gada beigām visā Igaunijā izveidot 110 pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas būtu piemēroti krīzes situācijām. Minimālās prasības veikalu tīkla veikaliem ietver to, ka krīzes situācijā tie ir atvērti vismaz piecas stundas dienā un ka tajos ir pārtikas un pirmās nepieciešamības preču krājumi.

Valsts mēroga krīzes veikalu tīkla izveide Rezervju centram izmaksās no četriem līdz pieciem miljoniem euro, no kuriem lielākie izdevumi būs par ģeneratoru iegādi un uzturēšanu.

Krīzes veikalu tīkla izveidē sadarbojas Reģionālo un lauku lietu ministrija, Ekonomikas un sakaru ministrija, Rezervju centrs un mazumtirgotāji.

Jau ziņots, ka Igaunijas valdība lēmumu par krīzes veikalu tīkla veidošanu pieņēma maijā.