Igaunija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) dalībvalsti.

Ceturtdien pie organizācijas galvenā biroja Ženēvā svinīgi tika pacelts Igaunijas karogs.

Igaunijas prezidents Alars Kariss karoga pacelšanas ceremonijā sacīja, ka Igaunijai zinātne nepieciešama, lai palīdzētu pārvarēt grūtus laikus.

"Igaunija kā maza valsts ir pārliecināta par aliansēm un sadarbību. Drošības, ekonomiskās attīstības, kultūras bagātības un zinātnes izcilības labad mēs neredzam alternatīvu starptautiskai sadarbībai. Mums ir vajadzīga zinātne, lai vadītu mūs cauri grūtiem laikiem," sacīja valsts prezidents.

Pēc Karisa domām, ideju apmaiņa un kopīgi zinātniskie pētījumi ir nepieciešami, lai piepildītu cilvēces lielākās gaidas, piemēram, atklātu mūsu Visuma dziļākos noslēpumus.

"Sadarbības gars izceļ labāko cilvēkos un sniedz ievērojamu labumu visiem. CERN ir lielisks šīs auglīgās starptautiskās sadarbības piemērs," sacīja Kariss, paužot lepnumu, ka Igaunija tagad ir pilntiesīga CERN dalībniece. "Sadarbība var novest ne tikai pie zinātnes sasniegumiem, bet arī pie tehnoloģiskām inovācijām un labākas izglītības."

CERN ir lielisks piemērs, kā veicināt ekonomikas attīstību, izmantojot augstākā līmeņa tehnoloģiskās inovācijas un lietišķos pētījumus, uzsvēra Igaunijas prezidents.

"Dalība CERN palielinās Igaunijas uzņēmumu inovācijas spējas un palielinās investīcijas pētniecības un attīstības pasākumos. Mēs ceram, ka palielināsies arī privātajā sektorā strādājošo pētnieku skaits," sacīja Kariss, piebilstot, ka CERN programmas ir laba iespēja skolotājiem, studentiem, inženieriem un zinātniekiem saņemt pasaules līmeņa apmācību un atgriezties mājās ar jaunām idejām un prasmēm.

Tiekoties ar CERN ģenerāldirektori Fabiolu Džanoti, Kariss uzsvēra, ka sadarbība ar agresori Krieviju nav iespējama nevienā līmenī.

"Krievijas zinātnieku dalība CERN eksperimentos var ierobežot mūsu zinātniskās sadarbības iespējas," teica Igaunijas prezidents.

Kopš 2020.gada Igaunija bija CERN asociētās dalībvalsts statusā. Igaunija ar CERN sadarbojas kopš 1996.gada un 2018.gada septembrī iesniedza pieteikumu asociētās dalībvalsts statusam.

Lietuva par CERN asociēto valsti kļuva 2018. gada janvārī, bet Latvija - 2021.gadā. Premjerministre Evika Siliņa šomēnes solīja, ka Latvija ir apņēmusies par pilntiesīgu CERN dalībvalsti kļūt 2027. gadā.

70 gadu pastāvēšanas vēsturē CERN, kurā pašlaik ir 24 dalībvalstis, centrā pierādīta Higsa bozona eksistence, izstrādāts vispasaules tīkls ("World Wide Web") un veikti citi revolucionāri atklājumi.