Igaunijā otrdien svin Dzimtās valodas dienu, kas iedibināta, lai koptu un godinātu igauņu valodu kā tautas kultūras un pašapziņas nesēju.

Ievērojot tradīciju, šodien tika rakstīts nacionālais diktāts. Diktāta tekstu pārraidīja sabiedriskā radiostacija "Vikerraadio" un diktātu varēja rakstīt šīs radiostacijas interneta vietnē.

Pie prezidenta kancelejas Kadriorgā sabiedrībā pazīstami cilvēki visu dienu lasa tekstus igauņu valodā. Pirmais tekstu saullēkta laikā pulksten 6.39 lasīja valsts prezidents Alars Kariss.

Kā savulaik izteicies igauņu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs Pauls Ēriks Rummo, vārdi "dzimtā valoda" pauž tās īpašās attiecības, kādas ikvienam cilvēkam ir ar savu bērnības valodu, tādēļ svarīga ir ne tik daudz oficiāla šā datuma atzīmēšana, bet gan tas, cik dziļi šī diena skar katra cilvēka sirdi. Savukārt citvalodīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem vai cilvēkiem, kam šai dienā iegadījies ciemoties Igaunijā, Dzimtās valodas diena var atgādināt, ka ekonomikas, zinātnes un kultūras globalizācija nebūt nenozīmē atteikšanos no savas dziļākās identitātes.

Dzimtās valodas dienu 14.martā, 19.gadsimta igauņu dzejnieka Kristiāna Jāka Petersona dzimšanas dienā, atzīmē kopš 1996.gada, bet no 1999.gada tā ir valsts noteikta atzīmējamā diena, kad pie valsts un pašvaldību iestādēm un sabiedriskajām ēkām jābūt izkārtam valsts karogam, bet iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas var izvēlēties, vai izkārt karogu.