Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretēji valdības iecerei par gandrīz 17% jeb no 6% līdz 5% no bruto algas samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrā līmeņa uzkrājumā, informēja "Indexo" pārstāvji.

"Indexo" iniciatīvā norāda, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.

Pēc "Indexo" aplēsēm, iecerētais pensiju otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc 10 gadiem pensiju uzkrājumu samazinās par 4000 eiro, bet, pensionējoties pēc 30 gadiem, šo nodokļu izmaiņu rezultāts būs par 40 000 eiro mazāks pensiju uzkrājums.

"Indexo" valdes loceklis, līdzekļu pārvaldnieks Artūrs Roze skaidro, ka valdības ierosinājums rada šķietamu iespaidu, ka pensiju uzkrājuma samazinājums ir tikai par vienu procentpunktu, kas izklausās nebūtiski.

"Taču patiesība ir, ka tas ir nākotnes pensiju uzkrājumu samazinājums par sesto daļu no tā iemaksu līmeņa, kāds tas ir šobrīd. Mūsuprāt tas ir klaji nepieņemami, ka budžets tiek lāpīts uz iedzīvotāju nākotnes labklājības rēķina. Budžeta un Latvijas ekonomikas attīstība būtu jāvada ilgtspējīgi, proti, ar sabalansētiem izdevumiem un ieņēmumiem šodien, nevis iztērējot nākotnes uzkrājumus," uzsver Roze.

Viņš norāda, ka iecerētā nodokļu reforma paredz, ka minētais 1% no bruto algas tiks novirzīts pensiju sistēmas pirmajā līmenī, kas balstās uz solidaritātes principa jeb no šodienas strādājošo sociālajām iemaksām 14% tiek maksāti pensijās šodienas pensionāriem. "Uz papīra" iedzīvotājiem pensiju pirmajā līmenī veidojas noteikts pensiju kapitāls, bet tas nav reāls uzkrājums - tas ir tikai solījums nākotnē maksāt pensiju.

Roze skaidro, ka tas ir nereālistisks, politisks solījums, jo pensionāru kļūst vairāk, bet strādājošo mazāk un kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk. Bez būtiskām izmaiņām pensionēšanās vecumā vai indeksācijas kārtībā pensiju pirmā līmeņa saistības ilgtermiņā nav izpildāmas. Tikmēr 6%, kas katru mēnesi no algas uzkrājas pensiju otrajā līmenī, ir reāla nauda, kas pieder konkrētam iedzīvotājam un ir mantojama.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.