Aktieris Intars Rešetins raidījumā "Pasaki To Skaļi" Elīnai Fīrmanei atklāj, kas viņu pamudināja tiekties pēc režisora krēsla. Tāpat viņš atklāj no kādām kļūdām viņš savā režisora darbā izvairās, lai aktieriem būtu vieglāk ar viņu sastrādāties.
"Tas ir tāds loģisks turpinājums, jo man nekad nepatīk remdenība. Jo it kā tu dari, bet tu nesaņem to gandarījumu, tu stāvi uz vietas. Man visu laiku gribas kaut kā augt, nu tā pa vertikāli. Es jau gribēju ātrāk par to režisoru, bet vienmēr likās, ka tas "katliņš" nav tik pilns, un ko nu es te iešu. Zini kā ir bijis, kad atnāk jaunais režisors, tikko no skolas, un tagad tur liek meistariem, piemēram, darīt tur kaut kādas absolutās banalitātes. Un lai no tā izbēgtu, es tā ļoti piesardzīgi, ja. Mani pirmie iestudējumi, lai arī cik tur smalkjūtīgi Varis man palielīja, bija ļoti, ļoti piesardzīgi. Es nekad netaisīju lielus inscinējumus, es tuvojos tam dzīves un kino patiesībai, vairāk no tās ēstētikas. Galvenais, lai skatītājs saprot stāstu. Šobrīd es jau gribētu sākt "krāsot", jo jūtos jau mazliet drošāks, bet tas ceļš izvēlētais nebija dēļ kādām krīzēm, man vienkārši gribas augt, un gūt gandarījumu, un attīstīties. Lai visu laiku būtu interesanti."
Vairāk skaties:
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas