Pērnā gada decembrī dokumentālo filmu režisors Ivars Zviedris nāca klajā ar ļoti skumju un traģisku vēsti – viņš bija zaudējis savu jaunāko meitiņu Annu Rozi. Ņemot vērā, ka kopš zaudējuma ir pagājis pavisam niecīgs, sāpes joprojām ir vēl svaigas.
Ivars viesojas raidījumā "Aina studijā!", kurā galvenā tēma veltīta tieši pēkšņam tuvinieka zaudējumam. Raidījumā viņš atklāti, bet tajā pašā laikā ar dziļu pietāti dalās savās šī brīža emocijās par notikušo:
"Es pēdējā laikā ļoti daudz sastopos ar nāvi. Tas caurums, kas manī veidojas, baigi plešas! Uz to caurumu noteikti var paskatīties no diviem rakursiem. Viens rakurss ir mūsu ikdienišķā raudāšana, mūsu ikdienišķā dzīve. Otrs rakurss ir tajā līmenī, kur tās dvēselītes dzīvo.
Tur, kur tās dvēselītes dzīvo, tur tas mūsu muļķais prāts diemžēl nevar nokļūt. Ar katru manu zaudējumu es arvien vairāk saprotu, ka tā ir mana skola, ko es esmu atsūtīts šeit iziet un, kurā es mācos.
Manas meitas aiziešana, protams, tāds liels kontroldarbs. Protams, ka ļoti, ļoti, ļoti sāp un ir ļoti, ļoti grūti!"
Pēc savām pārdomām režisors dalījās ar Teda Hjūza dzejoļu izlasē "Vārnas dzīve un dziesmas" atrastu dzejoli par nāvi.
Lasi arī:

Ivars Zviedris. Foto: ekrānšāviņš no 1188play