Izglītības ministre Anda Čakša: Finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem šajos finansiālajos apstākļos ir visatbilstošākais

Finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos ir optimāls, šādu nostāju ar padomnieces Ingas Vasiļjevas starpniecību aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30% lielāks finansējums nekā šogad – no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro vienam skolēnam. Mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro.

Politiķe norādīja, ka nākamā gada budžets ir iekšējās un ārējās drošības budžets, tāpēc finansējuma pieaugums šādos apstākļos esot vērtējams kā optimāls.

Lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu pedagogiem, līdz 2029. gadam tiks nodrošināta digitālu metodiskā atbalsta materiālu pedagogiem izstrāde. Divu ESF+ projektu īstenošanai paredzēti 12,5 miljoni eiro, no tiem trīs miljoni eiro – profesionālās izglītības satura īstenošanai.

Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.

Iniciatīvas pārstāve Kristīne Liepa aicina izstrādāt "skaidru sistēmu", lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.

Iniciatīvas autore norādīja, ka ar 35 eiro uz vienu skolēnu pietiek tikai mācību līdzekļu komplekta iegādei vienā priekšmetā. "Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu," sprieda Liepa.

Viņa pauda, ka liela daļa skolotāju esot spiesti lūgt vecākiem pirkt darba burtnīcas vai izmantot nelikumīgas metodes, piemēram, grāmatu kopēšanu, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem skolēniem. Savukārt strādāšanu ar kopētām lapām iniciatīvas autore raksturo kā neērtu un nepraktisku, jo lapas saburzās vai pazūd, un pēc tam skolēni nevar atkārtot iepriekš apgūto.

Kā vēstīts, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem, valstij jāatrod papildu 14 miljoni eiro gadā, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēses.

Pašvaldības papildus valsts dotācijai finansējumu mācību līdzekļu iegādei meklē arī savos budžetos. Kā aģentūru LETA informēja izdevniecība "Skolas Vārds", pašvaldību atvēlētais ir ļoti atšķirīgs – no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā.

Izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva norādīja, ka dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildu finansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Tas var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās.