Vēršot uzmanību uz jūras piekrastēs ligzdojošo putnu
aizsardzību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2024.gada putnu
izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons), informēja LOB
komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.

Mazo zīriņu Latvijā var novērot samērā reti. Tas ir skaists
putns ar smalku balsi un ar ātru, tauriņam līdzīgu lidojumu. Sugas nosaukums
labi raksturo atšķirību - pēc izmēra mazākais no visām Eiropā sastopamajām
zīriņu sugām - pieaugušam putnam ķermeņa garums no 21 līdz 25 centimetriem, bet
svars - ap 45 gramiem.

Latvijā mazie zīriņi novērojami vasaras tērpā - tiem ir
dzeltens knābis ar melnu galu, melna cepurīte ar baltu pieri, balts ķermenis,
gaiši pelēki spārni un oranžas kājas. Abu dzimumu putni izskatās vienādi.

Latvijā mazais zīriņš novērojams no aprīļa vidus līdz
septembra vidum, bet ziemu tas pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē. Šie
slaidie putni barojas ar sīkām zivīm, vēžveidīgajiem un bezmugurkaulniekiem,
tos medījot piekrastēs ūdeņos ar pikēšanas paņēmienu.

LOB 2024.gada putna akcijas koordinators ornitologs Ruslans
Matrozis skaidro, ka mazo zīriņu ligzdojošā populācija pēdējos gados
nepārsniedz 70 līdz 100 pārus, kuri ligzdo 10 līdz 15 kolonijas jūras piekrastē
un Daugavas ielejas saliņās, arī uz jumtiem Rīgā.

Īpaši jutīgi ir Latvijas piekrastes liedagos ligzdojošie
mazie zīriņi, jo smilšu pludmales siltajā gadalaikā ir iecienīta atpūtas vieta,
kur cilvēki nereti dodas kopā ar suņiem, kuri nav pavadā, tā gan izbiedējot
perējošus putnus, gan apdraudot putnu olas un mazuļus. Vairākos jūras piekrastes
posmos, kur vairākas desmitgadēs perēja mazie zīriņi, cilvēku traucējuma dēļ
šie putni vairs neligzdo, piemēram, posmā no Ainažiem līdz Svētupei pēdējo
reizi ligzda atrasta 2007.gadā, norāda Matrozis.

Mazo zīriņu ligzdas ir bedrītes, kurās šie putni izdēj divas
līdz trīs olas smilšu krāsā ar tumšiem punktiņiem, kas ir labi nomaskētas.
Tikai neliela daļa no perējumiem tiek izperēta, jo šo sugu - olas un mazuļus -
apdraud plēsīgie putni un zīdītāji, īpaši cilvēku un suņu radītu traucējumu
laikā. Daļa mazuļu iet bojā arī vētru un uzplūdu laikā, kad ligzdas tiek
noskalotas.

Sākot no 2022.gada Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) putnu
ligzdošanas laikā ierobežoja piekļuvi Gaujas, Ķikana un Irbes upju grīvām, lai
veicinātu mazo zīriņu populācijas atjaunošanos šajās teritorijās. Uzreiz
vēlamais rezultāts netika sasniegts, bet, samazinoties traucējumam ilgāku
laiku, sagaidāms, ka mazie zīriņi atgriezīsies ligzdot šajās teritorijās. Pēc
ierobežojumu ieviešanas teritorijās mazie zīriņi jau ir novēroti. Līdz ar to ir
cerība, ka tie šai teritorijā sāks arī ligzdot, pauž ornitologs.

LOB aicina putnu ligzdošanas laikā - no maija līdz jūlijam -
neplānot masveida pārgājienus gar piekrasti, tādējādi pastiprināti apdraudot
piekrastē ligzdojošos putnus, tostarp, mazo zīriņu. Savukārt makšķernieki ir
mudināti neradīt traucējumus putnu ligzdošanas laikā, izvairoties ilgstoši
atrasties tuvu putnu kolonijām vai vākt jūras izskalotus sausus kokus
dedzināšanai, jo tie ir svarīgi liedaga biotopa elementi, kurus izmanto gan
putnu mazuļi kā paslēptuves, gan citi liedagos mītošie dzīvnieki. Mazā zīriņa
balss ieraksti, kuri veikti Latvijā, pieejami interneta adresē "<a target="_blank" href="https://xeno-canto.org/727877">https://xeno-canto.org/727877".</a>

Ja izdodas novērot mazo zīriņu dabā, ikviens ir aicināts
iesaistīties sabiedriskajā zinātnē un reģistrēt savu novērojumu portālā vai
mobilajā lietotnē "Dabasdati.lv", jo tie būs noderīgi dati topošajam
Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Tie, kuri vēlas iesaistīties piekrastē ligzdojošo
putnu uzskaitēs 2024.gadā, ir aicināti sazināties ar DAP, rakstot uz e-pastu
"pasts@daba.gov.lv".

Balcare informē, ka drīzumā LOB izziņos arī tematisku
2024.gada putna zīmējumu un plakātu konkursu, kurā būs aicināti piedalīties kā
mazi, tā lieli mākslinieki neatkarīgi no vecuma un pieredzes mākslā un putnu
vērošanā.

Gada putna akciju LOB rīko jau 29.reizi. Iepriekš par gada
putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais
ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis
(2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006),
melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis
(2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014),
dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017),
pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021),
svīre (2022), lakstīgala (2023).

Dzīvnieki

Daba

Vēršot uzmanību uz jūras piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2024.gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons), informēja LOB komunikācijas speciāliste Kitija Balcare. Mazo zīriņu Latvijā var...

Izvēlēts 2024. gada putns

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...