Bijušā Ministru prezidenta un Saeimas deputāta Krišjāņa Kariņa lēmums atkāpties no partijas "Vienotība" valdes nav liels pārsteigums, aģentūrai LETA teica "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

"JV ir demokrātiska partija, cilvēki vari izvēlēties būt partijas valdē vai nebūt," sacīja Jurēvics.

Viņš norādīja, ka respektē Kariņa lēmumu, bet viņam šāds Kariņa solis neesot liels pārsteigums, jo Kariņš izvēlējās atgriezties privātajā sektorā un jau bija sagaidāms, ka viņa politiskā aktivitāte samazināsies.

"Tas ir viņa individuāls lēmums, kuru es pieņemu," piebilda Jurēvics.

Savukārt Ministru prezidente, Kariņa amata pēctece un partijas biedre Evika Siliņa (JV) pēc būtības nekomentē Kariņa lēmumu un pausto kritiku "Vienotības" vadībā īstenotajai politikai. Lūgta komentēt Kariņa paziņojumu, premjere ar padomnieces Elīnas Lideres starpniecību aģentūra LETA norādīja vien to, ka viņas prioritāte patlaban esot nākamā gada valsts budžets, un ka "budžeta prioritāte ir mūsu valsts drošība un konkurētspēja".

JV tviterī paziņojusi, ka respektē ilgadīgā premjera un "Jaunās vienotības" vadītāja vēlmi pārtraukt darbu aktīvajā politikā.

"Vēlam veiksmi un izdošanos turpmākajās gaitās," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka Kariņš nolēmis atkāpties no partijas "Vienotība" valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.

Par šo savu lēmumu Kariņš paziņojis tviterī, paužot viedokli, ka "ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem". Ar Kariņa kritizētajām iecerēm nāca klajā "Jaunās vienotības" (JV) vadītā valdība, plānojot nākamā gada budžetu.

Kariņš ar "Vienotību" bija saistīts kopš tās izveidošanas. Viņš bija viens no "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājiem. Pārstāvot šīs partijas, Kariņš ieņēmis vairāku ministru amatus, kā arī bijis ievēlēts vairākos Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumos.

Par Latvijas Ministru prezidentu Kariņš kļuva 2019. gada sākumā un aizvadīja šajā amatā nepilnus piecus gadus. 2023. gada rudenī pēc viņa atkāpšanās no Ministru prezidenta amata valdības vadīšanu pārņēma Kariņa partijas biedre, pašreizējā premjere Evika Siliņa, bet Kariņš viņas valdībā kļuva par ārlietu ministru.

No ārlietu ministra amata Kariņš šogad atkāpās līdz ar lidojumu skandālu. Pēc tam viņš īsu brīdi pastrādāja par Saeimas deputātu, līdz augustā nolika mandātu un pameta politiku, bet septembrī pievienojās stratēģiskās komunikācijas konsultāciju kompānijai "Kreab". Kariņš "Kreab" esot vecākais padomnieks, kurš konsultē klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.

Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Kariņš bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, tomēr šo amatu viņš neieguva. Kariņam esot bijušas labas izredzes tikt apstiprinātam, taču beigās, pēc neoficiālām ziņām, visticamāk, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, izlemts par labu sievietei ģenerālsekretāra vietnieka amatā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Vienotības" valdē ir ievēlēti 15 cilvēki. Valdē darbojas tās priekšsēdētājs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Kariņš, Ministru prezidente Siliņa, EP deputāte Inese Vaidere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Reirs, Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Raimonds Čudars, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks.

"Vienotība" ir lielākā JV ietilpstošā partija, un JV ir visplašāk pārstāvētais politiskais spēks pašreizējā Saeimas sasaukumā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotajā pētījumu centra SKDS jaunākajā partiju reitingā JV ierindojās trešajā vietā aiz Saeimas opozīcijas partijām "Nacionālā apvienība" un "Latvija pirmajā vietā". Mēnesi iepriekš vēl JV partiju reitingā ieņēma līdera pozīciju.