Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņu un atzīmējot Ziemassvētku kauju 107.gadadienu, Jelgavas novada pašvaldība šodien organizē atceres pasākumus.

Tradicionāli svētku programma sāksies ar kritušo strēlnieku piemiņas brīžiem - Valgundes pagasta Silenieku kapos un Mārupes novada Antiņu kapsētā.

Silenieku kapos plkst.13.30 plānota 145 Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo Krievijas armijas karavīru to skaitā latviešu strēlnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija, ko organizēs biedrība "Brāļu kapu komiteja". Pārapbedīšanas ceremonijā piedalīsies Nacionālie bruņotie spēki, pārstāvji no Jelgavas novada pašvaldības un Brāļu kapu komitejas. Pārapbedīšanas ceremoniju vadīs Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns. Karavīru mirstīgās atliekas tika atrastas Valgundes pagasta teritorijā no 2020.gada līdz 2022.gadam, veicot karavīru apbedījumu izpētes darbus.

Jau no plkst.12 ikviens interesents aicināts uz Ziemassvētku kaujas muzeju "Mangaļi", kur noritēs ekskursijas, Latvijas armijas ieroču un ekipējuma izstāde, Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesumi un citas aktivitātes. Turpinājumā plkst.15.20, piedaloties Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Nacionālo Bruņoto spēku un Jelgavas novada pašvaldības vadības pārstāvjiem, paredzēts jaunsargu solījums un Zemessardzes 52.kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija.

Pēc jaunsargu un zemessardzes zvērestu ceremonijām notiks lāpu gājiens no Ziemassvētku kaujas muzeja "Mangaļi" līdz Ložmetējkalnam, kur plkst.17.30 sekos atceres pasākums.

No Jelgavas pilsētas kultūras nama tiks nodrošināts bezmaksas autobuss, kurš plkst.12.50 sākotnēji pasažierus nogādās uz Silenieku kapiem, pēc tam uz "Mangaļiem" un Ložmetējkalnu. Un vakarā, noslēdzoties pasākumam, plkst.19.30 pasažieri no Ložmetējkalna caur "Mangaļiem" tiks nogādāti atpakaļ uz Jelgavu.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.