Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rīgai tapis aktualizētais civilās aizsardzības plāns.

Tajā ir uzskaitīti dažādi apdraudējumi, kas galvaspilsētu varētu piemeklēt, kā arī noteikts, kā iedzīvotājiem jārīkojas katrā no situācijām.

Ārkārtas gadījuma soma

Cilvēkiem, kuri mitinās vai uzturas Rīgā, militāra apdraudējuma gadījumā ieteikts sagatavot ārkārtas gadījumu, jeb tā dēvēto "X" stundas somu. Tajā jāatrodas personas dokumentu kopijām polietilēna iesaiņojumā, tuvinieku un sev svarīgu personu tālruņu numuru sarakstam, portatīvajam radioaparātam ar rezerves baterijām, nelielu daudzumu skaidras naudas, ūdensdrošam blociņam un rakstāmpiederumiem, pārtikai ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu.

Tāpat somā būtu jābūt daudzfunkcionālam saliekamam nazim, konservu attaisāmajam, karotei, neplīstošiem traukiem, dzeramajam ūdenim trīs dienām, sausā spirta plītiņai vai maza izmēra prīmusam, ūdens filtram vai dezinfekcijas tabletēm, rezerves lādētājam un ārējās enerģijas krātuvei, šķiltavām, sērkociņiem, svecēm un elektriskajam lukturītim ar rezerves baterijām.

Līdzi būtu jābūt siltam apģērbam, rezerves apakšveļai un ērtiem apaviem, guļammaisam vai segai, vēlama telts, noderēs arī diegs, adata un šķēres. Jāparūpējas arī par dvieli, tualetes papīru un vienreizlietojamām salvetēm, higiēnas piederumiem, rezerves brillēm vai kontaktlēcām, ja ir tāda nepieciešamība, ikdienas medikamentiem un folija segu.

Vajadzētu paņemt arī sejas masku, respiratoru vai gāzmasku, aizsargbrilles, izturīgu cimdu pāri, ausu aizbāžņus, lietusmēteli, pašlīmējošu universālo lentu, svilpi, mājsaimniecības aptieciņu, pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus, kā arī medikamentus pret gremošanas traucējumiem, alerģijām un ar nomierinošu efektu. Somā jābūt arī dezinfekcijas līdzekļu un pārsienamu materiālu krājumam, kā arī iekšķīgai lietošanai paredzētu jodu saturošiem medikamentiem.

Ar "X" stundas somu dodies uz drošu patvērumu

Draudu gadījumā apģērba priekšējās kabatās jāievieto informācija par savu asinsgrupu, alerģijām, hroniskām slimībām, kā arī tuvinieku tālruņa numuri.

Katram savas dzīvesvietas un ikdienas maršruta tuvumā jāapzina tuvākās patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Patvertnes var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, pazemes auostāvvietās. Apdraudējuma gadījumā uz patvertni līdzi jāņem ārkārtas soma.

Īslaicīgam patvērumam, lai pasargātos no lodēm, šķembām un atlūzām, iesaka patverties grāvī, būvbedrē, ēku ārpusē izvietoto ieeju pagrabtelpās, gājēju tunelī vai izmantot jebkuru citu dzelzsbetona vai ķieģeļu konstrukciju, aiz kuras iespējams patverties vai telpas, kur starp cilvēku un ārpusi ir vismaz divas sienas.

Jāpiebilst, ka šodien sabiedrība tiks iepazīstināta ar Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu, informē pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova.

Preses konferencē informēs par Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plāna saturu, tā moduļiem un pašvaldības plānotajām iedzīvotāju informēšanas aktivitātēm.

Ozola skaidro, ka Rīgas Civilās aizsardzības plāns ir nozīmīgs visas valsts līmenī, jo dod orientieri arī citām pašvaldībām. Tas izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku, tostarp piesaistot Nacionālos Bruņotos spēkus (NBS) un VUGD. Būtisks plāna papildinājums ir rīcība militāra apdraudējuma gadījumā, kas iedzīvotājiem dos svarīgu informāciju, kā ievērojami uzlabot savu drošību ārkārtas situācijās.