Automašīna sniegā. Foto: Unisplash
Tuvojoties ziemas sezonai, gan autovadītāji, gan automehāniķi arvien biežāk runā par vajadzību nomainīt motoreļļu. Kādēļ tas ir tik būtiski un ko būtu jāņem vērā pirms ķerties klāt eļļas nomaiņai paša spēkiem?
Viskozitātes indekss
Viskozitāte ir termins šķidruma plūstamības raksturošanai, tādejādi, tas norāda, cik eļļa ir bieza vai šķidra. Jo augstāka viskozitāte, jo lēnāk eļļa plūst. Izmantojot SAE standartus (piemēram, 0W-20, 5W-30), motoreļļas iedala atsevišķi ziemai (apzīmēta ar cipariem un burtu "W") un vasarai (apzīmēta tikai ar cipariem). 0W-20 ir šķidrāka, atrāk izplatīsies zemā temperatūrā, tādēļ būs labāk piemērota vēsākajai gada sezonai, turpretī 0W-30 būs viskozāka augstā temperatūrā, kas nozīmē to, ka eļļa būs biezāka un hermatizēs dzinēju. Vienmēr jāizvēlas motoreļļa, kuru ieteicis automobiļu ražotājs un jāpatur prātā laikapstākļu maiņa.
Ar ko riskējam, kļūdaini izvēloties motoreļļu?
Jaunākos auto, kuriem piemērotas, piemēram, 0W-8 eļļas, ir aizliegts liet 10W-40 eļļu, ja nevēlamies paātrināt nokļūšanu servisā. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs: palielinoties viskozitātei, palielinās dzinēja iekšējā pretestība, kas var izraisīt jaudas samazināšanos un degvielas patēriņa pieaugumu. Turklāt eļļas ar augstāku viskozitāti sliktāk dzesē dzinēju, kas ir vitāli svarīgi jaunāka gada automobiļiem. Ir dzinēji, kuros, neatkarīgi no vecuma un nobraukuma, ir pat aizliegts liet eļļas ar pārāk augstu viskozitāti, jo tas var apgrūtināt motora iedarbināšanu ziemā, lielā salā. Turpretī eļļas ar pārāk zemu viskozitāti var mazināt eļļas spiedienu un izraisīt kustīgo elementu berzes virsmas nolietojumu.
Mainām motoreļļu paši
Pašdarbība ir apsveicama lieta, tomēr var nākties saskarties ar diezgan būtiskām neērtībām kā, piemēram, neērto piekļūšanu eļļas noliešanas korķim. Turklāt pasatāv iespēja neiztecināt eļļu pilnībā un tad karterī paliek 0,5 litri vai pat vesels litrs. Būtu ieteicams izmantot sūknēšanas iekārtu, taču diemžēl arī sūkņa caurule ne vienmēr var sasniegt pašu tvertnes apakšu. Var gadīties, ka plūsmai traucē kartera izmērs vai starpsienas. Lai aiztaupītu sev šo ķēpīgo darbu visērtāk tomēr būtu nodot automašīnu servisam, kas ne tikai izsūknēs visu eļļu, bet tavā vietā parūpēsies ar eļļas utilizāciju.
Ja tomēr esi izlēmis mainīt motoreļļu pats, iepazīsties ar Total Energies vadošā eksperta Andreja Hudžidzska ieteikumiem:
1. Uzsildi dzinēju līdz darba temperatūrai. Protams, eļļas maiņas laikā dzinējs gan būtu jāizslēdz.
2. Pacel automašīnu, lai piekļūtu karterim. Labākais un ērtākais veids ir pacelšanas platforma, bet ne visiem tāda glabājas mājās/garāžā. Otrs variants ir automašīnu rampas, bet pēdējais variants ir izmantot domkratu, kas gan nav ļoti ieteicams drošības apsvērumu dēļ un tādēļ, ka automašīna tiek sasvērta uz vienu pusi.
3. Uzvelc cimdus, atskrūvē eļļas filtru un pagaidi līdz eļļa satek karterī.
4. Novieto zem kartera spaini un atver drenāžas skrūvi ar atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgu.
5. Gaidi līdz eļļa pārtrauc tecēt pilnībā.
6. Pēc tam, kad esi ļāvis iztecēt vecajai eļļai, ir jānomaina arī eļļas filtrs. Pirms jauna filtra uzstādīšanas rūpīgi notīri vietu, kur tas tiks ieskrūvēts, un ieeļļo filtra blīvi.
7. Pēc tam, kad eļļas filtrs un eļļas vāciņš ir pieskrūvēti, var ieliet jaunu eļļu. Pārliecinies, cik daudz eļļas jāielej. Uzreiz nelej pilnu, bet labāk, piemēram, par 1 litru mazāk. Kādu laiku pagaidi, izmēri eļļas līmeni un tikai tad, nepieciešamības gadījumān pielej atlikušo daudzumu.
Lasi vēl:
Automašīna sniegā. Foto: Unisplash