Saules paneļi ir gan videi draudzīgs, gan ilgtspējīgs enerģijas avots, tomēr tā ir arī tehnoloģija, kuru var ievērojami ietekmēt dabas stihijas.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati, šogad Vidzemē nelabvēlīgi laikapstākļi visbiežāk skāruši un bojājuši saules paneļus Siguldas, Ropažu un Ogres novados, no kuriem saņemts lielākais atlīdzības pieteikumu skaits.

Tuvojoties ziemai, jāatgādina par nepieciešamību rūpīgi pasargāt paneļus no sniega un citiem laikapstākļiem, lai novērstu negaidītus bojājumus.

Lai uzlabotu saules paneļu darbības efektivitāti, divreiz gadā - pirms sezonas sākuma (martā) un tās beigās (septembrī) - paneļus ieteicams notīrīt. Pārējā laikā šo uzdevumu paveic lietus. Toties ziemā, kas bagāta ar sniegu, gan būtu ieteicams neļaut uz saules paneļiem krāties biezām kupenām, jo vairumā gadījumā sniegs no paneļiem pats nenokrīt un var apgrūtināt enerģijas ražošanu, bet, ja tomēr noslīd, var izraisīt pamatīgus postījumus. Tiesa, daudz biežāk saules paneļus bojā citas dabas parādības: pērn tā bija vētra ar krusu, bet šogad - vētra ar krītošiem kokiem.

"Sniegs pašiem paneļiem tik ļoti nekaitē, tomēr tas izraisa citu problēmu - pārklājot saules paneļus, tas bloķē saules gaismu un traucē elektroenerģijas ražošanu. Piesalis sniegs pārvēršas par caurspīdīgu slāni uz saules paneļu virsmas, kas samazina gaismas caurlaidību. Pērn fiksēts tikai viens gadījums, kad pie vainas bijis sniega svars, sabojājot saules kolektora ūdenssildītāja aizsargstiklu. Toties vētras gan ir bīstamas - šogad visbiežāk saules paneļus bojājuši vēja nolauzti krītoši koki. Ņemot vērā, ka spēcīgs vējš Latvijā kļūst par arvien biežāku parādību visos gadalaikos, ar vismaz vienu spēcīgu vētru jārēķinās katrā sezonā, arī ziemā," stāsta BALTA privātā īpašuma un speciālo produktu vadītājs Armands Lagons.

Sniegs uz saules paneļu virsmas kūst ātrāk nekā uz citām jumta daļām, tāpēc tas, visticamāk, no paneļiem noslīdēs pats. Tomēr, lai novērstu ledus veidošanos, sniegu labāk notīrīt ar mīkstu suku, sniega grābekli vai teleskopisko stabu ar mīkstu birstes stiprinājumu. Ja snieg ļoti bagātīgi, jārēķinās, ka aptuveni 30 centimetru bieza sniega kārta sver ap 46 kg uz kvadrātmetru. Lai gan vidēji saules panelis var izturēt līdz pat 360 kg, tipisks saules paneļu komplekts, kura platība ir aptuveni 13 kvadrātmetru, uzkrās vairāk nekā pustonnu sniega. Šī masa kādā brīdī var noslīdēt, nobloķējot durvis vai logus, sabojājot pie ēkas novietotās automašīnas un citus priekšmetus, izpostot stādījumus un traumējot cilvēkus vai dzīvniekus.

Tomēr vienlaikus jāatceras, ka jebkuri saules paneļu tīrīšanas darbi jāveic uzmanīgi, proti, ir jāizvērtē, kuros gadījumos labākais risinājums ir atkusnis, un kuros gadījumos iesaistīties pašam. Piemēram, ja uz paneļa izveidojies ledus, tad prātīgākā rīcībā būs nogaidīšana, jo kasīšana vai sišana drīzāk sabojās arī pašu saules paneli, tāpat jāatceras, ka nekādā gadījumā salā nedrīkst izmantot karstu ūdeni.