“Pirkt suni savam bērnam ir pilnīgi un absolūti nepareizs gājiens” – viesojoties raidījumā “Māmiņu klubs” strikti nosaka kinoloģe Monta Priede, ar to domājot emocionālu mirkļa lēmumu bērna lūgumu un dedzīgu solījumu iespaidā. Bet, kā zinām, noturēties pretī šim spiedienam reizēm tik grūti, vecāku sirdis mēdz salūzt. Ko speciāliste iesaka šādos gadījumos?
“Vecākiem ir jāsaprot, ka bērna entuziasms visdrīzāk noplaks jau pie pirmajām grūtībām – nu kaut vai ievērot regulāru pastaigu režīmu. Visticamāk, ka bērns to nedarīs tādā apjomā, kāds būtu nepieciešams. Vecāki, protams, var ņemt to dzīvnieku, bet tad jāapzinās, ka tas būs viņu suns. Turklāt suns, it īpaši liela izmēra suns, par savu saimnieku nekad neatzīs bērnu.
Ļoti rūpīgi jāpārdomā arī piemērotas šķirnes izvēle. Suni ar bērnu nekad nedrīkst atstāt divatā. Suns jau no mazotnes ir jāmāca, kā izturēties pret bērnu, ka ir lietas, ko nedrīkst – lekt virsū, piemēram. Un arī bērnam – ka nedrīkst kucēnu raustīt un ņurcīt, kā ienāk prātā.
Kopumā - suns ģimenē ir ļoti liela atbildība. Es salīdzinātu ar vēl vienu bērnu, jo tas prasa tikpat daudz laika, finanšu, rūpju un vēlmi ar dzīvnieku darboties. Ar kaķi varbūt ir vieglāk, bet suns tomēr ir ļoti pietuvināts cilvēkam.”
Cilvēki arī ļoti bieži izvēlas suni, vadoties primāri pēc tā vizuālā izskata. Kinoloģes komentāru par to, kādēļ šāda pieeja ir pilnīgi aplama, atradīsit šajā video!
Skatieties arī: