Foto: "Unsplash"
Svētkos daudzi no mums neatsakās no glāzes vai divām sarkanvīna, taču šis alkoholiskais dzēriens nav piemērots visiem. Ir cilvēki, kam pietiek ar vienu nelielu glāzi, lai pavisam īsā laikā nonāktu gultā ar mokošām galvassāpēm.
Tā sauktās "sarkanvīna galvassāpes" nav tas pats, kas paģiras, un to cēlonis jau ilgu laiku mulsina zinātniekus. Taču Kalifornijas Universitātē veiktais pētījums, kas publicēts izdevumā "Scientific Reports", skaidro, kādēļ sarkanvīns rada galvassāpes.
"Mēs domājam, ka beidzot esam nonākuši uz pareizā ceļa, lai izskaidrotu šo seno noslēpumu," norāda viens no pētījuma autoriem Moriss Levins. Viņa komanda uzskata, ka vainīgs ir savienojums, kas dabiski atrodams augļos un dārzeņos, tostarp vīnogās. Attiecīgais savienojums ir flavanola veids, ko sauc par kvercetīnu.
"Vīnogas ražo kvercetīnu, reaģējot ar saules gaismu," norāda ķīmiķis un pētījuma līdzautors Endrjū Voterhauss. Ja vīnogas audzē ķekaros atklātā saules gaismā, kvercetīna līmenis tajās ir ļoti augsts. Dažos gadījumos tas var būt četras līdz piecas reizes lielāks. Kvercetīns parasti tiek uzskatīts par veselīgu antioksidantu, un to pārdod pat kā uztura bagātinātāju. Taču, ja to kombinē ar alkoholu, viss paliek slikti.
Kad tas nonāk asinīs, organisms to pārvērš citā formā, ko sauc par kvercetīna glikuronīdu. Šādā formā tas bloķē alkohola metabolismu. Mūsu organismā alkohols parasti sadalās divpakāpju procesā: vispirms etanols tiek pārvērsts par acetaldehīdu, kas pēc tam sadalās acetātā, no kura tiek iegūta enerģija, oglekļa dioksīds un ūdens. Tomēr kvercetīna glikuronīda klātbūtnē otrais solis tiek pārtraukts, kā rezultātā veidojas acetaldehīda uzkrāšanās.
"Acetaldehīds ir labi zināms toksīns, kairinoša un iekaisumu izraisoša viela," sacīja cita pētījuma autore Apramita Devi. "Augsts acetaldehīda līmenis var izraisīt sejas apsārtumu, galvassāpes un sliktu dūšu. Daži cilvēki ir jutīgāki pret šiem vielmaiņas traucējumiem nekā citi, jo īpaši tie, kuriem jau iepriekš ir migrēna vai galvassāpes."
Lasi arī
Foto: "Unsplash"