Galvassāpes, kuras
pavada plecu joslas muskulatūras spranda saspringums un sāpes, ir bieža sūdzība
ārsta kabinetā. Ne vienmēr šo sāpju iemesls ir meklējams kakla skriemeļu un
muskuļu izmaiņās. Pareiza galvassāpju diagnostika un ārstēšana šajā gadījumā
var būt pietiekami izaicinoša.

 Kopumā galvassāpes
izšķir divās daļās:

1. Galvassāpes,
kas norit kā galvassāpju slimība

Tās parasti nav
saistītas ar citu saslimšanu, šajā gadījumā sāpes kakla daļas muskulatūrā,
sprandā un plecos ir kā galvassāpes pavadošie simptomi, nevis sāpju rašanās
iemesls. Biežāk sastopamā galvassāpju slimība, kas var līdzināties
cervikogēnām, jeb muguras kakla daļas izraisītām galvassāpēm ir saspringuma
tipa galvassāpes ar perikraniālo muskuļu sasprindzinājumu. Šāda diagnoze
tiek aprakstīta starptautiskajā galvassāpju klasifikatorā, un šīm galvassāpēm
ir diagnostiski kritēriji: 

• 
Galvassāpju epizode ilgst
30 min-7 dienas

• 
galvassāpes ir spiedoša
rakstura

• 
vieglas vai vidēji
stipras intensitātes

• 
galvassāpes
nepastiprinās pie ikdienas fiziskas aktivitātes, kā piemēram, staigāšana vai
uzkāpšana pa trepēm. 

• 
Galvassāpes var noritēt
ar sliktu dūšu/vemšanu, un nepatiku uz skaņu vai nepatiku uz gaismu.

• 
Plecu joslas muskulatūra
un galvas pamatnes muskulatūra ir saspringusi, piespiežot kairinājuma punktos,
rodas sāpes.

Bieži saspringuma tipa
galvassāpes saitītas ar mazkustīgumu, vienveidīgu darba pozu, nervozitāti, nogurumu
un sliktu garastāvokli.

2. Galvassāpes,
kas rodas kādas slimības dēļ

 Tās izraisa izmaiņas
mugurkaulāja kakla daļas skriemeļos, muskuļos, nervos, u.c muguras kakla daļā
esošos audos. Pārmaiņas šajos audos var noritēt ar galvassāpēm, tad tās sauc
par cervikogēnām galvassāpēm, taču ne vienmēr tas tā ir. Izmaiņas kakla
skriemeļos- kā, piemēram, osteohondroze, spondiloze ir bieži sastopama
rentgenoloģiska atradne pat jauniem cilvēkiem, tomēr ne visi sūdzas par galvas
un/vai kakla, sprandas sāpēm. Daļa cervikogēnu galvassāpju var rasties saistībā
ar nesenu kakla traumu, kas gūta, piemēram sportojot vai biežāk, transporta
līdzekļu sadzīvas negadījumos. Cerviogēnas galvassāpes var rasties arī
gadījumos, kad guļot ieņemta neērta gulēšanas poza.

Cervikogēnu galvassāpju
biešākie simptomi: sāpes vienā sejas vai kakla pusē; stīvums sprandas, plecu
joslas muskulatūrā; sāpes, kas parādās klepojot vai šķaudot; sāpes biežāk
parādās īpašās galvas un kakla pozās. Sāpes no kakla izstarojas uz pakausi,
pauri, deniņiem, pieri un ap acīm.

Cervikogēnu galvassāpju
diagnosticēšanai ārstam nepieciešami papildus izmeklējumi, kas pierāda kādu
bojājumu mugurkaulāja kakla daļas skriemeļos, starpskriemeļu locītavās, saitēs,
vai muskuļos, tomēr, kā jau augstāk minēju, ne visiem pacientiem kuriem ir
šādas izmaiņas arī novēro galvassāpes.

Biežāk cervikogēnas
galvassāpes saistāmas ar darba pozas īpatnībām- biežāk autovadītājiem,
frizieriem, biroja darbiniekiem-tiem, kuru darba pozai raksturīgs tas, ka
neapzināti pleci noslīgst uz leju un zods izvirzās uz priekšu- tādējādi rodas
pārka liela muguras kakla un plecu joslas daļas muskuļu spiedze un tie sāk
sāpēt. Tādējādi šīm galvassāpēm
raksturīgs tas, ka mainot galvas pozu, izkustoties un izvingrinoties tās
atvieglojas.

Ārstēšana

Cervikogēnu galvassāpju
ārstēšanai visbiežāk tiek rekomendēti bezrecepšu pretsāpju/pretiekaisuma
līdzekļi, kā aspirīns, ibuprofēns, paracetamols, diklofenaks. Var tikt
izrakstīti arī muskulatūru atslābinoši līdzekļi. Reizēm var tikt veiktas
sāpju punktu blokādes, pēc nepieciešamības varbūt pat ķirurģiska iejaukšanās.

Savukārt saspringuma
tipa galvassāpju ārstēšanā kā pamata 
ārstējošs līdzekļi var tikt izmantoti pretsāpju antidepresanti vai
pretepilepsijas līdzekļi, tiem pievienojot muskulatūru atslābinošus līdzekļus.

Tomēr abu grupu
galvassāpju ārstēšanā liela nozīme tiek piešķirta pareizai plecu un kakla
muskulatūras vingrināšanai, tās galvenais mērķis- stiprināt muskulatūtu,
uzlabot kustību apjomu muguras kakla daļā un veicināt pareizu muskulatūras balansa
veidošanos.

Ar panākumiem abu
galvassāpju veidu ārstēšanā var tikt izmatota masāžas terapija, osteopātija,
akupunktūra un relaksācijas treniņi, tomēr pirms to izmantošanas rekomendējama
speciālista konsultācija.

Stipru cervikogēnu un
saspringuma tipa galvassāpju gadījumā vajadzētu:

• 
izvairīties no
aktivitātēm, kas pastiprina sāpes

• 
vairākas reizes dienā 15
minūtes izmantot vēsas vai siltas kompreses spranda/pieres rajonā

• 
Guļot sēdus jāizmanto
kakla spilventiņš, kas neļautu galvai pārlieku noslīgt sānus

• 
Stāvot, staigājot un
sēžot pareizi jāpielāgo galda, darbarīku, krēsla un roku balstu augstums, kā
arī jāievēro pareiza stāja.

Ja galvassāpes, kas
saistītas ar kakla muskulatūras sāpēm, un cervikogēnas galvassāpes ilgstoši
neārstē, tās var kļūt hroniskas un ļoti mokošas. Hroniskas sāpes mazina dzīves
kvalitāti, darba spējas un pasliktina savstarpējās attiecības, tādēļ ļoti
svarīgi vērsties pie speciālista lai tās laicīgi atpazītu un meklētu atbilstošu
ārstēšanu.

D.A.P. klīnika, medicīnas centrs Rīgā

"Medicīnas centrs D.A.P.",  sāpju klīnika, muguras sāpes

Medicīnas centrs ''D.A.P. Klīnika'' - Rīgas centrā

Galvassāpes

Sāpes

Galvassāpes, kuras pavada plecu joslas muskulatūras spranda saspringums un sāpes, ir bieža sūdzība ārsta kabinetā. Ne vienmēr šo sāpju iemesls ir meklējams kakla skriemeļu un muskuļu izmaiņās. Pareiza galvassāpju diagnostika...

Kādi ir galvassāpju veidi un to ārstēšana

Tev varētu patikt

Kādi ir galvassāpju veidi un to ārstēšana

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt