Prokrastinēšana. Foto: Pexels
Katrs no mums ir bijis situācijā, kad ar tukšu prātu sēžam pie galda un nevaram saņemties izdarīt to, ko tajā brīdī esam iecerējuši. Tāpat arī noteikti ir sanācis darbus atlikt uz pēdējo brīdi. To sauc par prokrastinēšanu. Kas no raisa un kā no tās tikt vaļā?
Nogurums
Viens no galvenajiem prokrastinācijas iemesliem ir nogurums. Ja jūtaties nomākts un miegains, tad, sēžot pie rakstāmgalda, dienas vidū smadzenes var “iestrēgt”. Nogurums var kavēt jūsu darba spējas, tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka iepriekšējā naktī esat pietiekami izgulējies.
Pensilvānijas Universitātes Medicīnas skolas pētījumā konstatēts, ka pastāv tieša sakarība starp miega trūkumu un kognitīvo funkciju, tostarp atmiņas un reaģēšanas ātruma, pasliktināšanos. Miega trūkums ietekmē arī jūsu uzmanību un koncentrēšanos.
Mēs visi zinām, ka miegs ir svarīgs, taču ir arī konstatēts, ka miega trūkums var iznīcināt smadzeņu šūnas. Pētījumā, kas publicēts žurnālā “The Journal of Neuroscience”, atklāts, ka, ja smadzeņu neironi darbojas bez pietiekamas atpūtas, tie tiek bojāti un iznīcināti.
Negatīvas ziņas
Vēl viens prokrastinācijas iemesls varētu būt saistīts ar jūsu personīgo dzīvi. Jebkāda veida negatīvas ziņas var visu dienu iesprūst jūsu galvā, novēršot uzmanību no darba. Sliktas ziņas var ietekmēt jūsu garastāvokli, kas pēc tam var izraisīt nomāktību, traucējot pievēršanos darbam.
Emociju sakārtošana var būt sarežģīta, taču vislabāk ir noskaidrot, kas novērš jūsu uzmanību, un tad koncentrēties uz kaut ko iekšēju, piemēram, elpošanu. Vislabāk ir mēģināt pierakstīt, kas jūs uztrauc, un pēc tam par to runāt ar citiem, lai palīdzētu jums attīrīt prātu.
Pārāk daudz uzņemamies
Ja jums šķiet, ka esat uzņēmušies pārāk daudz pienākumu, tas varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc jūsu prāts “šaudās”. Vairāku uzdevumu veikšana nav slikta lieta, taču tā var atņemt mūsu uzmanību no konkrētām darbībām. Ja jūtat, ka jūsu uzmanība ir izsmelta, tā ir nepārprotama zīme, ka vienlaicīgi uzņematies pārāk daudz pienākumu, intervijā izdevumam “Entrepreneur” saka “NeiroLeadership” institūta līdzdibinātājs Deivids Roks.
"Lai gan spēja veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi ir svarīga prasme, tai ir arī negatīva puse. Tā samazina mūsu intelektu, burtiski samazinot mūsu IQ. Mēs kļūdāmies, palaižam garām smalkas detaļas, izplūstam, kad nevajadzētu, vai nepareizi rakstām,” stāsta Roks.
"Kad jūs veicat vairākus uzdevumus, jūsu smadzeņu atalgojuma ķēde iedegas," saka Roks, skaidrojot, ka tādējādi cilvēks saņem emocionālu pacēlumu, taču tas var sabotēt produktivitāti. Tomēr viņš stāsta, ka, ja mēs varam trenēt savas smadzenes kā muskuli, lai tās spētu veikt vairākas funkcijas, tas varētu palīdzēt palielināt produktivitāti.
Ienīstam to, ko darām
Daži darba uzdevumi var būt ikdienišķi, taču parasti tā ir tikai darba sastāvdaļa. Taču šie ikdienišķie uzdevumi var izraisīt vēl lielāku vēlmi atlikt darbu uz vēlāku. Veids, kā mēģināt to apturēt, ir vispirms veikt savus visvairāk nīstos uzdevumus. Tieciet ar tiem galā no paša sākuma, lai tie nav jāveic vēlāk.
Kā varam beigt prokrastinēt?
Ir vairāki veidi, kā jūs varat mēģināt atgriezties uz pareizā ceļa, bet jums ir jāizstrādā plāns. Dienas strukturēšana var palīdzēt, un tā var sniegt gandarījumu, kad jūs atzīmējat paveiktos punktus savā sarakstā. “Mindfield” - platformas, kas palīdz uzlabot darbinieku labsajūtu - eksperti ir dalījušies ar dažiem padomiem.
Pirmkārt, viņi iesaka sākt ar maziem soļiem. Ja lielus uzdevumus sadalīsiet mazākos uzdevumos, kurus varat veikt uzreiz, jūs sāksiet darbu, pat to neapzinoties. Ja sastādāt plānu un ierakstiet sarakstā laikus un datumus, jūs zināsiet, kam jāpiešķir prioritāte un kam jāpievērš uzmanība vispirms.
Varbūt tas izklausās vienkārši, bet ir ļoti svarīgi pabeigt uzdevumus. Eksperti portālam “The Mirror” stāsta: "Kad pamanāt gandrīz pabeigtu uzdevumu, jūs pieliksiet papildu pūles, lai to paveiktu līdz galam. Neļaujieties kārdinājumam atstāt daudzus darbus puspabeigtus: izbaudiet gandarījumu, ka tos varat atzīmēt kā paveiktus savā sarakstā."
Ja jums šķiet, ka jūs traucē lietas un cilvēki ap jums, noskaidrojiet, vai ir lietas, ko jūs varat mainīt. Vai jums ir jāaiziet prom vai jānoliek lietas ārpus sava redzesloka, līdz esat pabeidzis darbu? Bet pats galvenais, esiet laipni pret sevi. Neviens nekad reāli nenonāk līdz sava darāmo darbu saraksta beigām. Dariet visu iespējamo, lai iekļautos termiņos, un, kad tas izdodas, priecājieties par saviem panākumiem.
Lasi vēl:
Prokrastinēšana. Foto: Pexels