Kāpēc sievietes pēc kāzām maina vai nemaina vārdu?

Kamēr daļa sieviešu, gatavojoties kāzām, nešaubīgi priecājas un pielaiko jauno uzvārdu ar satraukumu – paklusām izmēģina jauno parakstu, izrunā to skaļi un iztēlojas, kā tas izklausīsies – citas nav tik pārliecinātas par uzvārda maiņas nepieciešamību. Kādēļ vispār jāmaina uzvārds un kā radusies šī tradīcija?

Patiesībā nemaz ne tik senā pagātnē vienāda uzvārda esamība ģimenē varēja pasargāt no dažādiem sabiedrības aizspriedumiem, liekiem jautājumiem. Tas vienlaikus bija arī tāds kā paziņojums pārējiem, ka “mēs esam īsta ģimene”.

Mūsdienās cilvēki vairāk izvērtē – kāds būs ieguvums un vai tiešām uzvārda maiņai ir būtiska nozīme. Galu galā – jaunajam uzvārdam komplektā nāk visa tā jezga ar dokumentu maiņu, nemitīgu paskaidrojumu, ka “Tu” vairs neesi “tā pati, kas vakar” utt. Neraugoties uz to, ka laiki mainās, lielākā daļa sieviešu tomēr pēc kāzām pieņem vīra uzvārdu – šī tradīcija ir sena kā pasaule. Senāk, kad vīrietis bija ģimenes galva un sieviete bija teju viņa “īpašums”, vienāds uzvārds bija kā piederības zīme. Sākumā sievieti apgādā tēvs un viņa dzīvo ar tēva uzvārdu, bet pēc kāzām par viņu rūpējas vīrs - tātad arī vīra uzvārds. Vien 1970.gados, uzplaukstot feminisma kustībai, radās ideja, ka sieviete patiesībā varētu izvēlēties arī paturēt savu veco uzvārdu.

Kāpēc sievietes joprojām maina uzvārdu pēc kāzām?

1. Tas ir publisks apstiprinājums pasaulei, ka jūs esat “īsta ģimene”. Sociālais spiediens var būt arī no laulāto ģimeņu puses – Vīra radi varētu apvainoties, ja jaunā sieva izbrāķē viņa dzimtas uzvārdu.

2. Dažkārt uzvārdu maina, īpaši neanalizējot, vai to vajag, vai nevajag darīt. Vienkārši tāda ir tradīcija, visi pirms mums tā darīja un punkts.

3. Sievietei tā var būt kā psiholoģiska atdalīšanās no saviem vecākiem.

4. Cilvēkiem pēc tam ir ērtāk – viņi zina, kā tevi uzrunāt. Piemēram, Kalniņu ģimene, Eglīšu ģimene u.tml., nav speciāli jāprecizē, kāds kuram uzvārds.

Kāpēc sievietes izlemj nemainīt uzvārdu?

1. Sievietes, kuras cīnās par dzimumu līdztiesību, reizēm var uztvert, ka atteikšanās no uzvārda varētu nozīmēt atteikšanos no savas personības.

2. Dažām sievietēm uzvārda saglabāšana ir kā personīgās identitātes un dzimtas mantojuma saglabāšana. Reizēm tas var būt saistīts ar kādu senu dzimtas stāstu vai tautību.

3. Uzvārdu biežāk saglabā arī cilvēki, kuri jau ir izveidojuši tam savu profesionālo atpazīstamību. Viņiem uzvārds ir kā zīmols, kā “firmas zīme” – piemēram, dziedātāji, rakstnieki, ļoti publiski cilvēki nereti izvēlas nemainīt uzvārdu pēc kāzām.

Amerikā kādā pētījumā tika konstatēts, ka uzvārdu biežāk saglabā sievietes ar augstāku izglītības līmeni un vecāka gada gājuma sievietes, kurām ar savu esošo uzvārdu jau ir izveidojusies gan profesionālā atpazīstamība, gan spēcīga saikne. Viņas arī ir nobriedušākas un mazāk jūtīgas pret ģimeņu spiedienu.

Hibrīdvarianti uzvārda izvēlē

Dažreiz, gribot saglabāt savu uzvārdu, bet vienlaikus neaizvainojot topošo laulāto draugu, sievietes izvēlas kombinēt divus dažādus uzvārdus.

Savukārt, kad ģimenē parādās bērni – tiem visbiežāk tomēr tiek tēva uzvārds. Kāpēc tā? Tiek uzskatīts, ka tas ir kā publisks apliecinājums faktam, ka Tēvs ir Tēvs. Kā saka – mēs visi zinām, ka māte ir tā, kura dzemdē, bet ne vienmēr zinām, kurš ir Tēvs. Bērns ar Tēva uzvārdu – tas savā ziņā ir signāls, ka tēvs viņu pieņem un apzināti ir laidis pasaulē. Viņš grib būt Tēvs un uzņemas šo lomu, daloties ar savu uzvārdu.