Aukstajā ziemas laikā no rīta pamosties pēc pirmā modinātāja dažreiz šķiet kā neiespējamā misija. Nevienam negribas līst ārā aukstumā no savas siltās gultas un cilvēki bieži vien, nevis pamostas uzriez, bet gana "pagarina" modinātāju, piespiežot pogu "snooze", kas, kā izrādās nav tavs draugs, bet gan ienaidnieks.

Miegs ir ļoti svarīgs mūsu mentālajai un fiziskajai labsajūtai. Tomēr saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem katrs trešais pieaugušais norāda, ka miegs ir nepietiekams. Ilgtermiņā hronisks miega trūkums var veicināt sirds slimības, aptaukošanos, neirodeģeneratīvus traucējumus un depresiju. Taču pat īstermiņā miega trūkums var negatīvi ietekmēt mūsu uzmanību, spriestspēju, emocijas un vispārējās kognitīvās funkcijas.

Bet kā piecas līdz 10 minūtes ilgāka gulēšana gultā var ietekmēt mūsu dabisko miega ciklu?

"Piecu līdz astoņu minūšu laikā starp brīdi, kad nospiežam pogu "snooze" un modinātājs atkal ieslēdzas, mūsu smadzenes var sākt jaunu miega ciklu, kas parasti sastāv no "vieglā" miega," portālam "Newsweek" atzina "Miami Miller School of Medicine" universitātes profesors Azizi Seišass. "Tomēr šis fragmentārais miegs var būt problemātisks, jo tas izjauc dabisko miega un nomodas ciklu, rada smaguma sajūtu un liek cilvēkam justies dezorientētam. Tas var apgrūtināt modrību un sajūtu, ka esi nomodā, kad atkal ieslēdzas modinātājs, un var ietekmēt kognitīvo veiktspēju un garastāvokli."

Papildus tam modinātājs sajauc mūsu ķermeņa "pulksteni" un organismam rada nevajadzīgu stresu. Šo piecu līdz astoņu minūšu laikā starp "snooze" pogas ieslēgšanu un modinātāja signāla atskanēšanu mūsu smadzenēs sākas zināma trauksme.

Lai atvieglotu piecelšanos tumšajos ziemas rītos, eksperti iesaka uzreiz ieslēgt gaismu, lai liktu ķermenim noprast, ka ir jāmostas, jo, turpinot vēl 10 minūtes gulēt pilnīgā tumsā, miega cikls tiek "traumēts" un tas var negatīvi iespaidot arī visu atlikušo dienu.