Krišjāņa Barona iela. Foto: Zane Bitere/LETA
Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu pērn Rīgas plānošanas reģionā atgriezušās 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, informēja Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
2022.gadā uz Rīgas reģionu pārcēlās 189 cilvēki.
Pērn sākta koordinatora saziņa ar vēl 460 remigrantiem, kuri tuvākajos gados plāno pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā.
Kopš remigrācijas programmas sākuma 2018.gadā reģionā atgriezušās 1222 personas. Vairāk nekā puse no remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlējušies Rīgu, bet otra puse - Pierīgas pašvaldības.
"Uzlabojoties dzīves apstākļiem un atalgojumam Latvijā, arvien vairāk remigrācijā dzīvojošo iedzīvotāju pieņem lēmumu par atgriešanos uz dzīvi dzimtenē. Atgriezušos vidū pieaug augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars, kuri izveidojuši vai iesākuši veiksmīgu karjeru ārvalstīs," norāda Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.
Vairāk atgriezušās arī ģimenes ar diviem vai trīs bērniem. Pieaugot arī remigrantu nopietnā attieksme, plānojot pārcelšanās procesu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārcelšanās daudzām ģimenēm noritējusi ļoti pārdomāti, savlaicīgi atrisinot bērnudārzu, skolas, darba un mājokļa jautājumus.
Ņemot vērā ierobežotās iespējas piesaistīt brīvo darbaspēku reģionā, darbadevēji ir daudz atvērtāki atgriezušos personu integrēšanai darba tirgū. Piemēram, daudz attīstītākas kļūst tiešsaistes darba intervijas, kas ļauj remigrantam atgriezties, zinot, ka viņam darbs Latvijā būs.
Pērn cilvēki atgriezušies galvenokārt no Eiropas valstīm - Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Vācijas. Katru gadu palielinoties interese un atgriezušos skaits arī no Amerikas.
Galvenie jautājumi, kurus remigrantus interesē, ir, kā pieteikt bērnus Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un iekļaut darba stāžā ārvalstīs nostrādāto laiku, kā pareizi pārvest personīgās mantas.
Remigranti bieži vaicājot par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra - ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kur papildus var apgūt latviešu valodu kā bērniem, tā pieaugušajiem.
Remigrācijas koordinatora projekts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas sākās 2018.gada martā sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas programma aptver deviņas pašvaldības - Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.
Krišjāņa Barona iela. Foto: Zane Bitere/LETA