Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības
sēdē pauda izbrīnu par to, ka valdībai tiek prasīta piekrišana, lai segtu kara
ietekmē pieaugušās Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) A
ēkas otrās kārtas attīstības izmaksas.

Uzklausot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo
ziņojumu, Kariņš pauda sašutumu par PSKUS A ēkas attīstībai nepieciešamo
papildu finansējumu, apgalvojot, ka "būvnieks velk būvniecību, kamēr viss
paliek dārgāks, kā rezultātā valsts maksā arvien vairāk".

Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā
teikts, ka Krievijas kara Ukrainā ietekmes uz būvniecības tirgu rezultātā ir
radies sadārdzinājums 16,291 miljona eiro apmērā, ko ne slimnīca, ne būvdarbu
īstenotājs SIA "Velve" iepriekš nevarēja prognozēt. Vienlaikus ir
nepieciešams būvdarba līguma termiņa pagarinājums līdz 2024.gada 1.jūnijam.

"Vai mēs dzīvojam valstī, kurā būvnieks var izmantot
valsts budžetu? Un vai nav tā, ka būvnieks faktiski izmanto nodokļu maksātāju
naudu un vienkārši panāk lielāku summu?" jautāja premjers. Tāpat viņš
vaicāja, vai projekta būvnieki "ir tie paši karteļnieki".

VM Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss
Kņigins norādīja, ka projekta būvnieki ir uzņēmums "Velve", savukārt
ģenerālprokurors Juris Stukāns premjeram paskaidroja, ka "Velve" ir
viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, tomēr kompānija ir atzinusi karteļa
darbību un vienīgā no visiem ir samaksājusi sodu.

Stukāns norādīja, ka līdzīga situācija ar sadārdzinājumu
bija ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību, kad būvnieki pieprasīja uzcenojumu
sadārdzinājuma rezultātā, tomēr valsts piespieda pabeigt projektu par iepriekš
minēto finansējumu. Vienlaikus ģenerālprokurors gan norādīja, ka būtiski ir
saprast, kas ir rakstīts līgumā attiecībā uz sadārdzinājumu.

Arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atgādināja, ka
"Velvei" ir noņemti ierobežojumi, jo firma atzinusi savu vainu un
samaksājusi sodu.

Valdības sēdes diskusijas laikā premjers retoriski vaicāja,
kurš uzņemsies atbildību gadījumā, "ja izrādīsies, ka šī ir valsts budžeta
naudas izšķērdēšana". Viņš arī nezināja, "vai "kabinets vispār var
šādu lēmumu pieņemt".

Stukāns apstiprināja, ka klasiski Ministru kabinets nevar
par šo lemt, tomēr ir jāprecizē, kāpēc šāds lēmums nepieciešams.

Savukārt Kņigins norādīja, ka līguma slēdzējs ir slimnīca,
kas arī uzņemas atbildību, savukārt šāds lēmums nepieciešams, jo "ņemot vērā,
ka tas ir struktūrfonda projekts, ir svarīgi to pasteidzināt. No valdības ir
nepieciešams apstiprinājums, ka slimnīca var izmanot nākamo periodu
finansējumu, kas paredzēts B korpusam".

Diskusiju noslēgumā Kariņš precizēja, ka "valdība
nelemj, vai sadārdzinājums ir attaisnojams vai neattaisnojams, bet par to
atbild slimnīca, kas ir projekta pasūtītājs".

"Lemjam par to, vai piekrītam, ka šādi var izmantot
Eiropas fondu naudas. Šis būtībā ir tehnisks jautājums", norādīja Kariņš.<h2>Par PSKUS būvdarbiem</h2>

Patlaban jaunās A2 ēkas būvdarbi
atpaliek no sākotnēji plānota grafika, tomēr darbi nav pārtraukti un turpinās.
Iepriekš "Velve" slimnīcai pieprasīja mainīt noslēgto vienošanos par
būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu.

PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga
iepriekš norādīja, ka slimnīcas vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un
risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības
pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.
Tādēļ pērn decembra beigās PSKUS vienojās ar "Velvi" par konkrētiem
principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu
turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību.

PSKUS valdes locekle Agra Ločmele informēja, ka ar slimnīcas
A ēkas otrās kārtas būvdarbu veicēju ir panākts kompromiss, kas paredz
sadārdzinājumu segt solidāri. Ņemot vērā esošo inflāciju nedzīvojamo ēku
būvniecībā, būvdarbu līgumcenu paredzēts palielināt ne vairāk kā par 14%,
paredzot iespēju līgumcenu pārskatīt, ja būvdarbu izmaksas krītas.

VM piedāvā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu
piesaistīt no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam
un no paredzētā finansējuma PSKUS infrastruktūras attīstībai jeb B korpusa
būvdarbiem. Savukārt risinājumu B korpusa būvniecības izmaksām rast no valsts
budžeta vai no ES fondiem pieejamā finansējuma 2021. - 2027.gadam, paredz
informatīvais ziņojums.

PSKUS A ēkas otrās kārtas celtniecība un kopumā ieguldījumi
ārstniecības iestāžu būvniecībā ir tieši saistīti ar valsts apmaksāto veselības
aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Notiek slimnīcas A ēkas otrās
kārtas būvniecība, medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde. Slimnīcas
infrastruktūras ilgtermiņa attīstības plāns paredz, ka 2029.gadā mūsdienu
prasībām atbilstošas infrastruktūras īpatsvars pret kopējo slimnīcas
infrastruktūru, kurā ir daudz vēsturisku ēku, būs vismaz 80%, kas ļaus izmantot
jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas un materiālus un sniegs atbalstu un piemērotu
vidi pacientiem un apmeklētājiem.

PSKUS ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma
neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc
diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības
metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīcas visas kapitāla
daļas pieder valstij, valsts kapitāla daļu turētājs ir Veselības ministrija.
Slimnīcā strādā ap 3000 darbinieku.

Nauda

Veselības aprūpe

Krišjānis Kariņš

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PKUS)

Veselības ministrija

Veselība 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē pauda izbrīnu par to, ka valdībai tiek prasīta piekrišana, lai segtu kara ietekmē pieaugušās Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) A ēkas...

Kariņš sašutis par summu, kas nepieciešama Stradiņa slimnīcas ēkas būvniecībai

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...