Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kārlis Purgailis: "Reformējot pensiju sistēmu, riskējam zaudēt vairākus miljardus eiro"

Kārlis Purgailis Foto: LETA

Kārlis Purgailis Foto: LETA

Ja tiks realizēta ideja par pensiju sistēmas reformu, kā rezultātā tiks samazinātas strādājošo iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī, Latvijas valsts būtiski ierobežos iedzīvotāju iespējas izveidot iespējami lielu pensijas uzkrājumu nākotnē, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Reklāma

Kā atklāj Purgailis, jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba devēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis - mazināt darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālā nodokļa darba devēja daļas 20% tiek novirzīti pensiju iemaksām, respektīvi, 14% - 1. līmenim, 6% - 2. līmenim. Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4%, 1% novirzot esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1% samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

"Analizējot vēsturiskās izmaiņas pensiju sistēmā, nākas secināt, ka vairākkārtēja iemaksu likmes maiņa ir atstājusi katastrofālas sekas uz mūsu iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem. Piemēram, 2008.gadā samazinot 2. līmeņa iemaksas uz 2%, tas tika darīts brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvoja krīzi un jebkura jauna iemaksa nozīmēja iespēju iegādāties izteikti lētus aktīvus, kuriem pāris gadu laikā vērtība pieauga visstraujāk," norāda Purgailis. "Ja vēsturiski netiktu pieņemti vairākkārtēji lēmumi par iemaksu apjoma samazinājumu, tad strādājošo iedzīvotāju iemaksu apjoms būtu nevis 6,3, bet vismaz 9,3 miljardi, savukārt kopējā peļņa šobrīd būtu vairāk kā 12, nevis 8 miljardi. Diemžēl cenšoties aizlāpīt budžeta caurumus un domājot par īstermiņa problēmu risināšanu, ir pazaudēta iespēja nopelnīt papildu 4 miljardus eiro mūsu uzkrājumiem. Tagad esam nonākuši situācijā, kad tiek runāts par identisku pagātnes kļūdu atkārtošanu. Tēlaini izsakoties, mēs šobrīd esam gatavi apēst sēklas kartupeļus, kas mums var nest labu ražu jau nākamgad."

Purgailis uzsver, ka pēc būtības lielākie zaudētāji ar šādu lēmumu būtu visi darbspējīgie iedzīvotāji, kuriem līdz pensijas vecumam atlikuši vairāk kā 10 gadi. "Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji nav tie aktīvākie naudas ieguldītāji un ikdienā reti kurš investē finanšu tirgos, 6% iemaksu apmērs līdz šim nodrošināja, ka ikviens strādājošais ar saviem līdzekļiem piedalās finanšu tirgus norisēs caur pārvaldnieka darbu, taču jaunais priekšlikums šo klātbūtni samazinās par trešdaļu. Pat ja darba devējs izvēlēsies šo atvieglojumu 1% apmērā novirzīt algas palielināšanai, vairums šos pārdesmit eiro, visticamāk, novirzīs ikdienas patēriņam."

"Prognozes par nākotni nav labas - jau pie pašreizējām iemaksām 6% apmērā, nākotnes pensionāri principā var rēķināties ar to, ka ikmēneša pensijas apjoms varētu būt par 60% mazāks nekā pēdējā alga. Līdz ar izskanējušā priekšlikuma ieviešanu situācija varētu kļūt vēl skarbāka - cilvēkiem gluži vienkārši būs mazāk iespējas uzkrāt līdzekļus pensiju 2. līmenī. Tas nozīmē, ka pieaugs pensiju 3. līmeņa nozīme vai arī nepieciešamība krāt un veikt ieguldījumus pašam. Šobrīd gan pensiju 3. līmeņa uzkrājuma apjoms Latvijā ir aptuveni 10 reizes mazāks nekā obligātajā 2. līmenī - tas liecina par intereses un disciplīnas trūkumu no krāšanas perspektīvas. Iedzīvotājiem uzzinot, ka viņu pensiju iemaksas tiek samazinātas par trešdaļu, šaubos, ka tas kalpos kā motivācijas instruments krāšanas vai ieguldīšanas aktivitātēm," tā CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Komentējot potenciālos alternatīvos risinājumus, Purgailis aicina ņemt vērā Lietuvas pieredzi: "Lietuvā iedzīvotājs var izvēlēties otrajā pensiju līmenī novirzīt 3% no algas un valsts var pievienot iemaksu 1,5% apmērā no vidējās algas valstī. Līdzīgi Latvijā, pēc obligāto iemaksu samazinājuma, varētu iedzīvotājiem dot iespēju brīvprātīgi piemaksāt 1% no savas bruto algas, un tādā gadījumā valsts arī no savas puses piešķir papildu 1% pensijas uzkrājumam (kopā 6%). Šāds risinājums nodrošina alternatīvu izvēli tiem, kuri tomēr vēlas veidot pensijas uzkrājumus līdzšinējā apjomā, pat ja tas nozīmē veltīt pārdesmit eiro no sava atalgojuma."

Kārlis Purgailis Foto: LETA

Kārlis Purgailis Foto: LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Saturs turpināsies pēc reklāmas