"Orkla Latvija" sadarbībā ar vietējiem audzētājiem arī šogad turpina nodrošināt augstākās kvalitātes kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Dr. Agr. Ilgvars Krūmiņš, "Orkla Latvija" kartupeļu audzēšanas eksperts, atklāj, ka pašlaik "Ādažu" čipsu ražotnes noliktavā atrodas teju 900 000 tonnas kartupeļu, savukārt vislabākā raža ir bijuši Cēsu un Iecavas pusē. Viņš uzsver, ka par spīti šī gada ražas sezonas izaicinājumiem, pārdomāta pieeja mēslojumam un ilgtermiņa lolotās sadarbības ar zemniekiem ir ļāvušas saglabāt stabilus ražošanas apjomus atbilstoši pieprasījumam.

Dr. Agr. I. Krūmiņš skaidro: "Tāpat kā pēdējos gadus, ražas sezona arī šogad bijusi sarežģīta – pārmērīgais karstums vasaras sākumā, kam sekoja spēcīgi nokrišņi jūlijā, radīja izaicinājumus kartupeļu audzēšanā. Jāsaka gan, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, šogad raža Ādažu noliktavā ir mazāka, taču joprojām labāka nekā kritiskajā 2022. gadā. Šajā ražas gadā zemnieku laukus, no kuriem mēs iepirkām kartupeļus, dabas stihijas skāra mazāk nekā citos reģionos. Protams, arī čipsu kartupeļu audzētājiem bija jāpārvar izaicinājumi ar pēkšņi applūdušām kartupeļu lauka vietām, kas ietekmēja ražu, tomēr vairums ievākto kartupeļu ir labā kvalitātē."

Papildus šobrīd noliktavā esošajām 900 000 tonnām kartupeļu daļa ražas atrodas zemnieku noliktavās. Tajās glabājas aptuveni 4000–5000 tonnas kartupeļu un tos būs iespējams izmantot čipsu ražošanā, ja tas būs nepieciešams. Kā skaidro eksperts, šāda pieeja nodrošina elastību kartupeļu piegādē un uzglabāšanā, un ļauj savlaicīgi plānot ražošanas kapacitāti, lai apmierinātu pieprasījumu visas sezonas laikā.

Šogad kartupeļu kvalitāti un uzglabāšanas spējas nodrošinājusi sabalansēta mēslošanas pieeja un kontrolēts mitruma līmenis. "Lai izaudzētu labu čipsu kartupeli, pareizs mēslojuma daudzums ir būtisks, tomēr nevajadzētu pārspīlēt. Piemēram, pārmērīga mēslojuma rezultātā kartupelis izaudzē lakstus, kas sniedzas līdz cilvēka zodam, bet bumbuļa attīstība netiek veicināta, kā rezultātā raža ir jānoraksta. Otrs svarīgs faktors čipsu kartupeļu audzēšanā ir mitruma līmenis. Ja mitruma līmenis ir pietiekams, ar mērenu mēslošanu var sasniegt ražu līdz pat 35-40 tonnām, tomēr, ja mitruma kartupelim nepietiek, pat ar visprecīzāko mēslošanu rezultāts būs tikai apmierinošs – aptuveni 20-25 tonnas kartupeļu. Čipsu kartupeļi ir daudz prasīgāki, tāpēc to audzēšanai nepieciešams īpašs plāns, pacietība un mīlestība," uzsver eksperts.

Šogad visražīgākie čipsu kartupeļu audzētāji bija Cēsu un Iecavas pusē. Kā norāda eksperts, reģionu ražas apjomus un kartupeļu kvalitāti primāri ietekmē audzētāju zināšanas un ieguldītās rūpes. Dr. Agr. I. Krūmiņš piebilst: "Pirms gada piedzīvojām sēklu krīzi, tāpēc šogad, lai varētu izaudzēt nepieciešamo čipsu kartupeļu daudzumu, izmēģinājām dažādas jaunas šķirnes. Lai gan optimāli būtu izmantot tikai vienu vai divas šķirnes, sēklu pieejamība un augstās kvalitātes prasības liek pielāgoties un izmēģināt vairākas šķirnes, kas bieži nāk ar pozitīviem pārsteigumiem un jaunu šķirņu atklāšanu. Mūsu ilgtermiņa partneri ir pierādījuši, ka, par spīti mainīgajiem laikapstākļiem un izaicinājumiem, vietējie audzētāji var nodrošināt augstu kvalitāti, kas ir pamatā "Ādažu" čipsu izcilajai garšai un izskatam."

Nemainīgi gan ir faktori, kas nosaka kartupeļa atbilstību čipsu gatavošanā, no kuriem viens ir tā cepšanās krāsa. "Cepšanas krāsa ir būtiska – kartupeļa šķēlei pēc cepšanas jābūt gaišai vai dzeltenai, lai čipsi iegūtu vēlamo vizuālo kvalitāti. Piemēram, visas galda kartupeļu šķirnes nav piemērotas čipsu ražošanai, jo kartupeļu šķēles cepšanās rezultātā iegūs brūnganu nokrāsu. Šie kartupeļi satur vairāk glikozi un fruktozi, jo cukuri cepšanas procesā karamelizējas, piešķirot kartupelim tumšāku nokrāsu. Tieši cepšanās krāsa ir īpašība, kuru mēs turpinām rūpīgi pārbaudīt un testēt dažādās šķirnēs," norāda Dr. Agr. I. Krūmiņš.