Kas ir ergoterapija?

Ergoterapija ir uz klientu/pacientu centrēta veselības aprūpes specialitāte, kuras galvenais uzdevums ir iesaistīt personu ikdienas aktivitātēs un uzlabot to veikšanas līmeni. Ergoterapeits koncentrējas uz personai svarīgām un mērķtiecīgām aktivitātēm, lai veicinātu neatkarību ikdienā. Uzsākot sadarbību, ergoterapeits novērtē aktivitāšu veikšanas prasmes un gan fiziskās, gan sociālās vides ietekmi uz šo aktivitāšu veikšanu.

Kas ir ergoterapeita galvenais darba instruments?

Ergoterapeits galvenais darba instruments ir nodarbes. Ergoterapijā nodarbes saprot, kā mērķtiecīgas un jēgpilnas aktivitātes, ko persona veic ikdienā. Nodarbes iekļauj aktivitātes, kuras personai nepieciešams veikt un/ vai tā vēlas veikt. Nodarbes iedalās trīs grupās: pašaprūpe, produktivitāte un brīvais laiks. Pašaprūpe iekļauj rūpes par sevi, piemēram, mazgāšanās aktivitātes, ēšanas aktivitātes, ģērbšanos. Produktivitāte iekļauj, piemēram, algotu darbu, sportu. Brīvais laiks iekļauj, piemēram, zīmēšanu, aktīvo atpūtu, radošās aktivitātes. Tomēr svarīgs ir katras personas viedoklis par aktivitātēm. Vienam sports var būt produktivitāte, citam – brīvais laiks. Tāpēc ergoterapeitam ir jāvērtē katrai personai svarīgās nodarbes, veicinot individuālu pieeju terapijas procesa laikā.

Kam ergoterapija var palīdzēt?

Ergoterapeits strādā ar personām visās vecuma grupās – mazuļiem, bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Kādos gadījumos nepieciešama ergoterapija?

Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kas var palīdzēt principā visu saslimšanu gadījumos. Visbiežākās diagnozes, ar ko saskaras ergoterapeits klīniskajā praksē ir insults, galvas traumas, lūzumi un nervu bojājumi. Tomēr, ņemot vērā, mūsdienu tehnoloģijas un personu dzīvesveidu arvien biežāk novērojamas muguras spondilozes ar sāpju izstarošanu uz ekstremitātēm kombinācijā ar dažādiem nervu nospiedumiem. Neirotiskās sāpes, ko izraisa karpālā kanāla sindroms, kubitālā kanāla sindroms un citi, ir tās, kas būtiski ietekmē un visbiežāk kavē nodarbju veikšanu. Tāpat ergoterapeita viens no uzdevumiem ir izglītot personas par ergonomiku un adaptīvām aktivitāšu veikšanas tehnikām, kas ir neatņemama sastāvdaļa muguras sāpju profilaksē un efektīvā nodarbju veikšanā. Ergotrerapeits arī novērtē darba vidi, pielāgo to, atbilstoši veicamajam uzdevumam un personas antropometrioskajiem rādītājiem. Ergoterapeits personu skata holistiski, katra pacienta gadījums ir unikāls, tāpēc var atšķirties darba pieejas atkarībā no nodarbju veikšanas grūtībām un pacienta viedokļa, vajadzībām.

Kā ergoterapeits uzsāk sadarbību ar pacientiem? Kā tiek izvirzīts terapijas mērķis?

Uzsākot sadarbību ar pacientu, ergoterapeits savā darbā izmanto uz zinātniskiem pierādījumiem balstītas zināšanas un novērtēšanas instrumentus, izvērtējot pacienta funkcijas, aktivitāšu veikšanas spējas un dalību aktivitātēs. Standartizēto instumentu izvēle ir atkarīga no prakses konteksta, funkcionālajiem traucējumiem un vajadzības. Mērījumu rezultātus ergoterapeits izmanto, lai izvirzītu terapijas mērķi un izvēlētos iejaukšanās metodes. Ergoterapeiti, kas specializējas vides pieejamības jautājumos, sadarbojoties ar pacientiem, novērtē gan pacienta dzīvesvietu, gan citas aktivitāšu veikšanas vides. Novērtējot iespējamos vides šķēršļus, ergoterapeits iesaka nepieciešamos pielāgojumus un uzlabojumus, lai vide veicinātu (atbalstītu, atvieglotu) aktivitāšu veikšanu. Tāpat ergoterapeits arī izvērtē pacienta nepieciešamību pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, riteņkrēsla, vannas krēsla, zeķu uzvilcēja u.c., izraksta atzinumu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, kuram nepieciešams ārstējošā ārsta paraksts un zīmogs. Turklāt ergoterapeits izvērtē jau pacienta lietošanā esošo palīglīdzekļu tehnisko stāvokli un atbilstību funkcionālajam stāvoklim, auguma parametriem.

Kur strādā ergoterapeiti?/ Kādās jomās/iestādēs strādā ergoterapeiti?

Latvijas kontekstā ergoterapeits var strādāt slimnīcās, rehabilitācijas centros, sociālās aprūpes centros un sociālajos dienestos, aprūpes un dienas centros, poliklīnikās, pašvaldībās, kā arī mājas aprūpē. Visbiežāk ergoterapeits specializējās vienā nozarē, piemēram, ar bērniem, vides pieejamības un tehnisko palīglīdzekļu nozarē, ar pieaugušajiem vai vecāka gada gājuma personām, psihiatrijā, rokas terapijā. Tomēr ergoterapeits ir ieguvis vispārēju izglītību un nepieciešamības gadījumā var strādāt ar personām visās vecuma grupās ar plašu traucējumu spektru.

Sagatavoja: Rehabilitācijas centra ’’ Līgatne’’ ergoterapeites,

Latvijas Ergoterapeitu asociācijas biedres

Linda Putniņa un Linda Celmiņa-Ķeze