Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kas ir hroniskie nervu bojājumi un kā tos ārstēt?

Pixabay.com

Pixabay.com

Aizvien vairāk cilvēku sūdzas par roku tirpšanu, sāpēm rokās un to nogurumu. Problēmas sāk radīt agrāk tik ierastie mājas darbi - kartupeļu mizošana, spēja noturēt fēnu, pat telefona pielikšana pie auss var būt neērta un radīt diskomfortu. Sākumā mēs varam aizbildināties ar garo darba dienu un turēties pie domas, ka “gan jau pāries”, bet ko darīt, ja šos simptomus sākam pamanīt arvien biežāk? Hroniskie nervu bojājumi – kā tie rodas un kā tos ārstēt? Atbildes lūdzām Mikroķirurģijas centra ārstam Mārtiņam Kapickim.

Kas ir hroniskie nervu bojājumi?

Cilvēka ķermenis sastāv no divu veidu nerviem: Pirmie ir tie, kurus apzināmies un spējam kontrolēt, otrie ir veģetatīvie nervi, kas regulē iekšējos orgānus un nodrošina dabiskās reakcijas, piemēram, spēju sarkt. Hroniskie nervu bojājumi skar pirmā tipa nervus.

Ar hroniskajiem nervu bojājumiem nepiedzimst. Tie rodas ilgstošā laika periodā, kad cilvēka dabīgie kanāli sašaurinās, nospiežot nervus. Agrāk šī problēma kļuva aktuāla cilvēkiem pēc 40, bet mūsdienās ar šo “kaiti” sāk sirgt aizvien vairāk gados jaunu cilvēku. Mūsdienu tehnoloģijas, latviešos iedzimtais strādīgums un nepietiekamas zināšanas par pareizu darba vidi rada hronisko nervu bojājumu priekšnoteikumus.

Hroniskie nervu bojājumi – kā tie rodas?

Par problēmas iemeslu kļūst ergonomiski nepareiza darba vide vai pārāk garas darba stundas.

Proti, darba veikšanai ir nodrošināta ergonomiski pareiza vide – galds pareizā augstumā, ir pietiekošs apgaismojums, utt., bet darba stundas ir par daudz. Citreiz pat līdz 16 stundām dienā cilvēki atrodas vienā pozā, neļaujot ķermenim atslābt. Ja agrāk to varēja attiecināt uz konveijera un gatera strādniekiem, laukstrādniekiem, pavāriem un frizieriem, tad tagad šāda situācija ir raksturīga arī biroja darbiniekiem.

Otra kategorija ir normālu darba stundu darītāji, bet ergonomiski nepareizā darba vidē vai bez pietiekošām zināšanām, kā darbs pareizi jāveic. Piemērs, jaunietis, kas aizbrauc palīdzēt vectēvam skaldīt malku. Atliek vien pāris stundas nepareizi turēt cirvi, līdz parādīsies sāpes un tirpuma sajūta plaukstās.

Visbiežāk hroniskie nervu bojājumi skar sievietes! Sieviete nav radīta strādāt tikpat fiziski smagus darbus kā vīrietis, bet mūsdienu dzimumu līdztiesība liek turēties tai pretim, padarot dāmas par vieglāko upuri hroniskajiem nervu bojājumiem.

Kā notiek ārstēšana?

Atveseļošanās process ir sarežģīts jēdziens, jo cilvēki bieži vien vēlas atgriezties pie sākotnējā stāvokļa, bet ir jāsaprot, ka ar hroniskajiem nervu bojājumiem tas nav iespējams. Savā dzīvē un darbā būs jāveic izmaiņas. Bet par visu pēc kārtas…

Tiklīdz jūtat pirmos simptomus, ir jādodas pie ārsta uz izmeklējumiem un diagnozes noteikšanas.

Klasiskā gadījumā tiks noteikta konservatīvā ārstēšana. Lai novērstu tūsku, kanāls tiks sašpricēts ar zālēm, tiks nozīmēti medikamenti iekšķīgai lietošanai, parādīti nervu stiepes vingrinājumi un sastādīts ārstniecības plāns. Ikdienā nervu varēs atvieglot ar palīglīdzekļiem, piemēram, speciāliem paliktņiem darba vietā vai uz nakti uzliekamām ortozēm.

Pēc 6 līdz 8 nedēļām pacientam jādodas uz atkārtotu izvērtēšanu. Ja ir jūtami uzlabojumi, jāturpina iesāktais ar vingrošanu un medikamentiem. Injekcijas organismā var ievadīt trīs reizes un viss ārstniecības process bez ķirurģiskas iejaukšanās var ilgt līdz pat 2 gadiem.

Ķirurģiska iejaukšanās notiek tikai tad, ja ir izdarīts viss augstāk minētais, bet uzlabojumi neseko. Operācija nav bīstama: Pacients šādas operācijas panes vieglāk kā aklās zarnas izgriešanu. 2 nedēļas pēc tās tiks noņemtas šuves un vēl pēc 4 notiks izstrāde pie ergoterapeita, tātad pacients pie vidēja smaguma sadzīviskiem darbiem varēs atgriezties tikai 6 nedēļas pēc operācijas. Smagā darba vietā noteikti vēl nē.

Kopumā hronisko nervu bojājumu ārstēšana var ilgt gadiem. Un ne vienmēr ir iespējams pilnībā atveseļoties. Pacientam ir jābūt gatavam mainīt savu ikdienu un cītīgi strādāt.

M. Kapickis apliecina, ka no ķirurgiem nav jābaidās. Viņi pie skalpeļa ķeras tikai akūtos gadījumos vai tad, kad nekas vairs nav līdzams. Hronisko nervu bojājumu gadījumā ķirurgs drīzāk būs konsultants, kas palīdzēs pacientam pareizi iet cauri visiem ārstniecības soļiem un darīs visu iespējamo, lai līdz operācijai pacients nenonāktu. Ja vēlaties hronisko nervu bojājumu apturēt, vajadzēs būt ārsta sadarbības partnerim.

Pixabay.com

Pixabay.com

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Saturs turpināsies pēc reklāmas