Kompleksa krūts vēža diagnostika vienuviet - jaunais zelta standarts = mamogrāfija ar tomosintēzi + ultrasonogrāfija
Sekojot pasaules jaunākajām krūts vēža diagnostikas vadlīnijām, ARS Diagnostikas klīnika ir ieviesusi jaunu krūšu izmeklēšanas taktiku. Izmantojot modernākās diagnostikas iespējas, pieredzējušu ārstu - radiologu komanda nodrošina stratēģiski pareizu izmeklēšanu un ārstēšanu.
Ar aktuālajiem jaunumiem iepazīstina Ilze Eņģele, radioloģe -diagnoste ARS Diagnostikas klīnikā
Fakti:
- Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām gan Latvijā, gan pasaulē. Tas katru gadu pasaulē skar 1,5 miljonus sieviešu.
- Krūts vēzim ir visaugstākā mirstība no onkoloģiskām slimībām sievietēm, - apmēram 15% no visiem nāves gadījumiem sieviešu vidū.
- Kopš mamogrāfijas skrīninga ieviešanas pasaulē mirstība no krūts vēža sievietēm vecumā no 50- 69 gadiem samazinājusies par 40%, bet 40- 49 gadu vecumā profilaktiska mamogrāfija samazina mirstību līdz 17%.
- Valstīs, kur mamogrāfijas skrīningam atsaucība ir lielāka nekā 70%, mirstība samazinājusies par 40%. Diemžēl Latvijā krūšu skrīningam ir ļoti zema atsaucība, tā nepārsniedz 35%.
Amerikas un vairāku Eiropas valstu vadlīnijas rekomendē agrīnu krūšu diagnostiku sākt pēc 40 gadu vecuma, jo tas ir galvenais faktors mirstības mazināšanai. Latvijā Valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings sākas no 50 gadu vecuma. Diemžēl mirstības rādītāji pie mums nav mazinājušies, jo krūšu skrīningam ir ļoti zema atsaucība. Novēloto diagnostiku izraisa nepareizā izmeklējumu shēma u.c. faktori.
Kombinētais izmeklējums
Pareizai krūšu izmeklēšanai ir nepieciešama multimodāla pieeja, t.i., kombinējot izmeklēšanas metodes. Šādu taktiku nosaka arī starptautiskās vadlīnijas. Primārā un galvenā izmeklēšanas metode ir mamogrāfija ar tomosintēzi, ko papildina ultrasonogrāfija, ja nepieciešams, arī citi izmeklējumi. Tā strādā Eiropā specializētajos krūts centros, arī ARS Diagnostikas klīnika ir ieviesusi šādu pieeju, izveidojot kombinēto krūšu dziedzeru izmeklējumu. Tas ļauj pacientiem visas pārbaudes veikt vienuviet, vienā dienā un pie viena speciālista. Ārsts – radiologs veic vispirms mamogrāfiju ar tomosintēzi un pēc tam krūšu dziedzeru USG. Tas nodrošina pilnvērtīgāko izmeklēšanu ar visaugstāko sensitivitāti, jo ir izmaiņas, ko redz tikai mamogrāfijā ar tomosintēzi, un ir tādas, ko redz tikai USG. Kombinējot abas metodes, efektivitāte ir visaugstākā.
Mamogrāfijas izmeklējumu atšķirības un iespējas
Mamogrāfija ar tomosintēzi ir vienīgā krūšu izmeklēšanas metode, kuras ietekme uz mirstību no krūts vēža ir pierādīta, to dēvē par zelta standartu. Atšķirībā no parastās standarta mamogrāfijas, kurā var iegūt katras krūts attēlus 2 projekcijās (tikai 2 attēlus) mamogrāfijā ar tomosintēzi, var iegūt ap 70 attēliem, un ir iespēja krūts audus analizēt slāņos ik pēc 1 mm no 3 pusēm. Tas ievērojami uzlabo izmeklējuma diagnostisko precizitāti, kā arī samazina to pacientu skaitu, kuriem nepieciešami papildu izmeklējumi viltus pozitīvas atradnes gadījumā.
Mamogrāfijas jutību nosaka sievietes krūšu dziedzeru blīvums. Blīvas krūtis ar daudz dziedzeraudiem ir jaunām sievietēm, arī nelielai daļai sieviešu pēcmenopauzes periodā, un tām, kuras lieto hormonu terapiju. Ja ir blīvi dziedzeraudi, izmeklējums ir mazāk jutīgs, mazāk informatīvs. Palielinoties sievietes vecumam, dziedzeraudu blīvums parasti samazinās, tādējādi mamogrāfijas izmeklējuma jutība pieaug. Dažas pārmaiņas, piemēram, mikrokalcināti, saskatāmi ir tikai mamogrāfijā ar tomosintēzi neatkarīgi no dziedzeraudu blīvuma. Ja dziedzeraudu ir ļoti maz un krūšu uzbūve ir lipomatoza - taukaina, mamogrāfijas jutība ir ļoti augsta. Pētījumi apliecina, ka pēc mamogrāfijas papildus veiktā USG atklāj jaunus vēža gadījumus, sevišķi pacientēm ar blīvu dziedzeraudu struktūru. Tāpēc Eiropā un citās valstīs USG ir apstiprināta kā pēcskrīninga metode, jo ar to var precizēt mamogrāfijas izmeklējumā atrastas patoloģiskas pārmaiņas.
Ja trūkst vienota redzējuma
Latvijā vēl nav izveidota vienota datu glabāšanas un arhivēšanas sistēma. Informācija netiek apvienota, ja pacients katru izmeklējumu veic citā ārstniecības iestādē. Pacients paliek neziņā un viens, jo trūkst kopīga secinājuma, ko darīt tālāk. Rezultāts ir redzams Latvijas Onkoloģijas centrā, krūts vēža gadījumu ir daudz un bieži tāpēc, ka nav apvienotas izmeklēšanas metodes. Tāpēc ieteicams veikt izmeklējumus vienā ārstniecības iestādē, kur strādā pieredzējuši, labi izglītoti radiologi, kuri diendienā veic daudzus mamogrāfijas izmeklējumus un ir lietpratēji savā jomā. Turklāt ir svarīgi, ka mamogrāfiju ar tomosintēzi un krūšu ultrasonogrāfiju veic viens speciālists, kurš pēc izmeklējuma izskaidro rezultātus, informē par vajadzīgo profilaktiskās novērošanas taktiku vai par papildizmeklējumiem. Kombinētā izmeklēšana ļauj izvairīties no kļūdainām interpretācijām, ko var radīt savstarpēji nesasaistīti izmeklējumi.
Magnētiskā rezonanse kŗūts krūts diagnostikā
Ja rodas aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu vienmēr tiek veikta biopsija. ARS Diagnostikas klīnikā tiek veiktas 3 invazīvās izmeklēšanas metodes: aspirācijas, Core un vakuuma biopsija ultrasonogrāfijas un mamogrāfijas kontrolē. Audu materiāls tiek sūtīts uz laboratoriju histoloģiskajai izmeklēšanai. Tas papildina izmeklējumu rezultātus un palīdz ārstam izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku.
Atceries!
Krūšu izmeklēšanu ieteicams veikt laikā no 5. līdz 10.menstruālā cikla dienai.
ARS diagnostikas klīnikas iespējas krūšu izmeklēšanā:
3 attēldiagnostikas metodes:
- Mamogrāfija ar tomosintēzi
- Ultrasonogrāfija
- Magnētiskā rezonanse
3 invazīvās izmeklēšanas metodes:
- aspirācijas,
- Core
- vakuuma biopsijas USG un MG kontrolē.
Lai izvērtētu tālāko ārstēšanas taktiku: konsultē onkologs- ķirurgs, ķīmijterapeits, asoc. prof. Dr. Med.Jānis Eglītis.
Krūts vēža diagnostika, foto - ARS